Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Stagnācijas budžets

Gada nogalē Saeima dažu stundu laikā pieņēma 2022. gada budžeta likumu, kurā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šogad ar budžeta pieņemšanu gāja tik raiti, ir tas, ka 2022. gada budžets ir viens no garlaicīgākajiem, kāds Latvijā bijis. Nenoliedzami ir vairāki pozitīvi aspekti un arī deficīta apjoms nav traģisks, tomēr arī izaugsme, lai gan saukļos ļoti skaista, realitātē ir minimāla.

Pozitīvi vērtējami papildu līdzekļi mediķu un pedagogu algām, kā arī aizsardzībai. Lai gan izaugsme ir salīdzinoši minimāla – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots novirzīt papildus 40,6 miljonus eiro, bet pedagogu darba samaksas pieaugumam – 15,2 miljonus, tas tomēr ir solis pareizajā virzienā.

Patīkama ziņa ir arī pensionāriem, proti, jaunais budžets paredz, ka 2022. gadā tiks paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums (pašreiz 330 eiro mēnesī). No 1. janvāra pusgadu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī. Neraugoties uz to, ka uzskatu – pensijas vispār nebūtu jāapliek ar nodokļiem, vienlaikus apzinos, ka šāda prakse ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, tā ka neapliekamā minimuma paaugstināšana ir vērtējama pozitīvi. 

Runājot par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, jāpiebilst, ka tas varētu būt piemērots risinājums ne tikai pensionāriem, bet arī strādājošajiem. 2021. gadā minimālā bruto alga Latvijā ir 500 eiro, kamēr Lietuvā – 642 eiro un Igaunijā – 584 eiro, turklāt Lietuvā no nākamā gada būs 730 eiro, bet Igaunijā – 654 eiro. Iespējams, viens no risinājumiem Latvijas situācijā varētu būt neapliekamā minimuma paaugstināšana – no nākamā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī. 

2022. gada budžetu raksturo daudz lozungu, bet maz reālu izmaiņu. Viens no šādiem punktiem ir papildu atbalsts ekonomikas veicināšanai, kas ietver, piemēram, četrus miljonus eiro Inovāciju fondam. Manuprāt, virknē gadījumu daudz lielāks atbalsts uzņēmējiem būtu nevis summu palielināšana, bet vienkāršāki un mazāk birokrātiski nosacījumi tam, lai pretendētu uz šo finansējumu. 

Ieguldījumiem nav jāsekmē pabalstu kultūra, bet jāļauj uzņēmējiem pelnīt un radīt aizvien jaunas darba vietas, lai līdzekļi nodokļu maksājumu veidā atkal atgrieztos Valsts kasē. Šeit gan jāpatur prātā Valsts kontroles ziņojumi par līdzekļu izšķērdēšanu vairāku miljonu apmērā. Tas nemotivē uzņēmējus būt atbildīgākiem nodokļu maksātājiem.

Lai gada noslēgums un arī 2022. gada budžeta jautājums tomēr rezultētos uz pozitīvas nots, vēlos piebilst, ka sagaidītais pievienotās vērtības nodokļa samazinājums grāmatām un periodikai no 12% līdz 5% ir ļoti vērtīgs. Tas vienlaikus palīdzēs gan nozares uzņēmējiem, gan visiem grāmatu cienītājiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Novērtēti starptautiskajā arēnā

Mākslīgā intelekta attīstība un Gen Z paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un ka...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses