Piedzīvojot divu trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka tā Eiropas sabiedrības daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējusies, turklāt Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā. Šovasar sajūtas bija līdzīgas kā agro 90. gadu sākumā, kad ārvalstu tūristi iebrauca Rīgā un mēs tos bezmaz ar ziediem sagaidījām. Tūrismu šovasar "pastutēja" arī vietējie ceļojumi, cilvēkiem baudot tveicīgo vasaru pie ūdeņiem.
Šobrīd visas citas valstis turpina iet uz priekšu, bet mēs atkal tiekam "uzlikti uz pauzes". Cilvēki skatās, kāds epidemioloģiski ir galamērķis – vai tas ir zaļš vai sarkans. Tuvajiem Eiropas ceļojumiem ir alternatīvas, un Latvija atkal paliek ar garu degunu.
Tā ir ne tikai neziņa, negūti ieņēmumi un jautājums, ko atkal darīt ar darbaspēku, bet arī galamērķa reputācija – kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm. Pirkums tiek izdarīts, balstoties uz uzticību gan pakalpojuma sniedzējam, gan galamērķim. Pirms Covid-19 krīzes tūrisma nozarē strādāja ap 40 000 cilvēku, šobrīd tūrisma nozari ir pametuši vairāk nekā 30% nodarbināto. Finanšu ministra mudinājumu pārprofilēties, jo tūrismā darba rokas vairs nebūšot vajadzīgas, daudzi uztvēra burtiski, bet šovasar, sākoties atlabšanai, nozare izjuta kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Brīdī, kad ceļojumos neizlietotā nauda jau ir iztērēta mazdārziņu iekopšanā, jaunu jumtu uzlikšanā vai pat īpašumu iegādē, atliktais pieprasījums tik un tā turpina darboties. Cilvēki kā gribēja, tā gribēs ceļot, turklāt – jo ilgāk to nav darījuši, jo lielāks ir pieprasījums pēc tā. Līdz ar to visi atliktie ceļojumi ātrāk vai vēlāk īstenosies un būs nepieciešami cilvēki, kas šo pieprasījumu apkalpo.
Latvija daudzās izpausmēs atbilst tam, ko sagaida Eiropas un citu pasaules reģionu ceļotājs, kurš dzīvo pilsētā un vēlas izrauties no urbānās vides, nokļūt autentiskā galamērķī zaļā vidē, baudīt bagātīgu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, kā arī daudzveidīgu gastronomisko pieredzi. Tas viss mums ir, izņemot siltu jūru (to piedāvā citi galamērķi Eiropā). Tādēļ varam uzskatīt, ka būtiskākajos parametros atbilstam tam, ko sagaida ceļotājs, kurš dzīvo pilsētā.
Šobrīd vēlos aicināt valdību skatīties divus soļus uz priekšu un izstrādāt konkrētu plānu tūrismā kvalificēta darbaspēka apmācībai un nodrošināšanai, lai brīdī, kad sāksies augšupeja, mums nav jāķer, jāgrābj un jāpalaiž garām Latvijas kā pievilcīga galamērķa iespējas radīt pievienoto vērtību un ieguvumu visai valstij.