Āboltiņš: Jābalstās uz rezultātu vērtējumu

PTAC vadītāja rosinājusi noteikt, ka pilna maksātspējas vērtēšana būtu nepieciešama par visiem, kas prasa kredītu virs 100 eiro. Vai, jūsuprāt, tas šobrīd ir aktuāli?

Bija ilgas diskusijas starp nozari, uzraugu, iesaistītajām ministrijām par to, kāds ir pareizākais veids šīs jomas regulēšanai. 1. janvārī stājās spēkā šo diskusiju rezultātā sagatavotie grozījumi likumā. Vēl nebija pagājuši seši mēneši, kad PTAC jau nāca ar iniciatīvu, ka atkal būtu kaut kas jāmaina. Nozarē nesaprotam, kāpēc atkal jāveic izmaiņas regulējumos, jo īpaši situācijā, kad arī PTAC vadītāja preses konferencē atzīst, ka nozares rādītāji uzlabojas, kredītportfeļa kvalitāte uzlabojas. Un tas pat pie tā, ka PTAC veic diezgan šauru situācijas analīzi.

Kā to saprast?

No rādītājiem, ko viņi analizē, nevar izdarīt secinājumus par nozari. Mēs nozarē apkopojam arī daudzus citus rādītājus, piemēram, cik daudziem klientiem tiek atteikti aizdevumi. Ja skatāmies 2016. gada pirmo pusgadu, tā bijis 64% gadījumu, bet tieši gadu iepriekš – 52%. 

Tas liecina, ka kompānijas pašas tagad vairāk izsargājas no nedrošiem klientiem?

Protams! Skaidrs, ka jebkura finanšu institūcija – bankas, nebanku aizdevēji, krājaizdevumu sabiedrības –, aizdodot kādam naudu, pati ieinteresēta vērtēt maksātspēju, jo grib šo naudu saņemt atpakaļ. Līdz ar to jo vairāk nesaprotama ir PTAC iniciatīva to vēl kaut kā regulēt, pat neargumentējot, kāpēc šādas izmaiņas būtu nepieciešamas.

Kādas sekas šīs izmaiņas regulējumā var atstāt uz nebanku aizdevējiem?

Sanāk, ka nebanku aizdevējiem tiek uzlikts papildu administratīvais slogs. Ar šī gada 1. janvāri tika ierobežota procentu likme un nokavējuma procenti, tātad jau pēc būtības tika noteikts precīzs rāmis, kā ietvaros var uzņēmumi darboties. Nu nāk iniciatīva, saskaņā ar kuru būs vēl kaut kādi resursi jātērē, lai apstrādātu informāciju, piešķirot aizdevumus. Laikā, kad ļoti strauji attīstās finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, ir virzība uz inovatīvām vērtēšanas metodēm, tam pretī redzam vēlmi likt kādus papildu birokrātiskus šķēršļus, administratīvos slogus, atgriežot nozares darbību kādus 5–10 gadus atpakaļ.

Kādu redzat izeju šajā situācijā?

Esam vērsušies pie ekonomikas ministra, ņemot vērā viņa pausto, ka vienmēr jāievēro labas pārvaldības principi. PTAC vadītāja izteikusies, ka jau pavasarī esot sākts darbs pie šiem grozījumiem vadlīnijās. Tad jautājums: kurš ir politikas veidotājs – Ekonomikas ministrija, kas virzīja grozījumus likumā, vai PTAC, kas jau laikā, kad šie grozījumi vēl nav parādījuši savu efektivitāti, virza kaut kādus citus grozījumus?! Viennozīmīgi uzskatu, ka vispirms vajadzētu sagaidīt 2016. gada pilnus rezultātus, tad nozarei ar ministriju izdiskutēt, izanalizēt būtiskākos rādītājus un tikai tad lemt, kas vēl pilnveidojams.

Esam nākuši arī ar iniciatīvu mainīt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā veidā PTAC jāanalizē dati un kādi dati jāanalizē.

Viņiem ir visi dati pieejami?

Ir noteikta atskaišu forma, ko PTAC prasa aizpildīt uzņēmumiem, bet tur iekļautie jautājumi nav pietiekami, nav pareizajos griezumos. PTAC analizē tikai kredītportfeļa rādītāju. Ja konkrēti runājam par distances aizdevumiem, līdz 30 dienām tie ir īstermiņa aizdevumi, tad no pārskata varam izrēķināt, ka 2016. gada pirmajā pusgadā ir izsniegti 110 miljoni un 105 miljoni ir atgriezti. Tie ir 95%. Ja skatāmies iepriekšējā periodā, tie bija 85%.

Kā problēma tiek akcentēts fakts, ka daudzi cilvēki pagarina kredīta atdošanas laiku.

Ir skaidri zināma maksa par to.

Cilvēki apzināti rada sev papildu izmaksas?

Es saprotu, ka PTAC kredīta atdošanas pagarinājumu uzskata kā kaut ko sliktu. Bet to labi var salīdzināt ar tādu bankas produktu kā kredītkartes limits – klients to var iztērēt, piemēram, 500 eiro robežās, tad atgriezt nākamajā mēnesī 10% no šīs summas un turpināt lietot aizdevumu. Pēc būtības tad mēs arī varētu teikt, ka aizdevums tiek pagarināts. Ir pētījumi, kas parāda, ka daudzos gadījumos klients gan spēj atgriezt naudu, bet uzskata, ka to var novirzīt kādiem citiem mērķiem un kredītu segt vēl pēc mēneša, rēķinoties ar papildu procentiem.

Tagad arī bankas sākušas aktīvi piedāvāt mazos patēriņa kredītus. Nav tā, ka idejas par jaunām prasībām tapušas banku ietekmē?

Man to grūti komentēt. Redzam, ka vairākas bankas pēdējā laikā diezgan aktīvi reklamē tāda veida produktu kā patēriņa aizdevumus, tas atšķirībā no vēl nesenas pagātnes ir arī banku mērķa tirgus.
Visu laiku izskan bažas, ka cilvēki ir neapdomīgi, aizņemas naudu tēriņiem, bez kuriem varētu iztikt.

Valstij viņi jāpasargā?

Likums jau ierobežojis kreditēšanu tā, ka pēc būtības patērētājs jau ir pasargāts. Kā jau es minēju, neviens uzņēmums negrib aizdot naudu, ja saprot, ka to neatgūs. Arī jau pieminētais atteikumu skaits liecina, ka uzņēmumi ļoti rūpīgi izvērtē katra kredīta pieprasītāja maksātspēju. Turklāt domāju, ka cilvēki Latvijā ir gudri un apdomīgi pieņem lēmumu aizņemties naudu. 


Tēmas Lielāka kontrole. Par un pret kontekstā lasi arī sarunu ar PTAC direktori Baibu Vītoliņu, kura norāda: "Mums diemžēl ātro kredītu nozarē grūti veikt kaut kādas uzraudzības darbības, jo neviens brīvprātīgi nevēlas ar savu vārdu veikt kontrolpirkumus, lai pārliecinātos, kādas ir šīs procedūras."