Citos apstākļos Taivānas pašvaldību vēlēšanas nepiesaistītu pārmērīgu uzmanību, tomēr šoreiz situācija ir īpaša. Globālo ģeopolitisko procesu dēļ pastāvot bažām, ka kontinentālā Ķīna pārskatāmā nākotnē noteiktos apstākļos var pieņemt lēmumu par militāru iebrukumu Taivānā, šīs vēlēšanas tika uzskatītas par indikatoru, kādu izvēli Taivāna var izdarīt 2024. gadā gaidāmajās parlamenta un prezidenta vēlēšanās.
Lai arī Taivānas politisko partiju spektrs ir plašs un daudzveidīgs, galveno lomu tajā spēlē DPP un Gomindāns, bet pārliecinošs vairākums pārējo partiju orientējas uz vienu no šiem politiskajiem spēkiem. DPP, kuru pārstāv Taivānas prezidente Cai Inveņa un kurai ir vairākums salas parlamentā, tiek uzskatīta par Ķīnai nepieņemamas virzības uz Taivānas kā neatkarīgas valsts pasludināšanu atbalstītāju un orientējas uz sadarbību ar Vašingtonu. Savukārt Gomindāns atbalsta labas attiecības ar Pekinu, un redzami šīs partijas politiķi perspektīvā pieļauj abu Ķīnu apvienošanās iespēju pēc principa ""viena valsts – divas sistēmas". ASV Gomindāns savukārt neuzticas, jo nav aizmirsis vairāk nekā 40 gadu seno pagātni, kad Vašingtona pārskatīja tās iepriekšējo nostāju jautājumā par to, kuras no abām Ķīnām valdība uzskatāma par vienīgo likumīgo.
Abu Ķīnu attiecību dramatiskas pasliktināšanās dēļ ekonomiskās un politiskās attiecības ar Pekinu kļuva par būtisku pašvaldību vēlēšanu aģitācijas kampaņu sastāvdaļu, tāpat šīs vēlēšanas bieži tika uztvertas arī kā neoficiāls referendums par atbalstu DPP politiskajam kursam, kura rezultāti izrādījās partijai atklāti neiepriecinoši.
Šobrīd tā vēl nav DPP sagrāve, taču kļūs par tādu, ja partija tikpat nepārliecinoši startēs arī 2024. gadā, kas šobrīd šķiet gana ticami. Vienlaikus, ja Taivānā pie varas atgriezīsies Gomindāns, atgriezīsies arī kurss uz Pekinas un Taipejas tuvināšanos un atkāpsies militāras konfrontācijas draudi.