Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka nominālā alga Latvijas darba tirgū turpina strauji pieaugt. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada trešajā ceturksnī tās kāpums ir sasniedzis 11,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pieaugums ir zemāks nekā pirmajā pusgadā, taču, ņemot vērā nelielu bezdarba kāpumu šā gada trešajā ceturksnī, būtisku inflācijas kritumu un negatīvās iekšzemes kopprodukta pārmaiņas pirmajā un otrajā ceturksnī, lēnāks algu kāpums bija sagaidāms.
Tomēr vidējās nominālās algas pieauguma temps joprojām saglabājas augsts, un inflācija šobrīd ir atkāpusies, vērš uzmanību Migunovs. Abu faktoru ietekmē pieaug reālās algas un iedzīvotāju pirktspēja, kas bija stipri cietusi 2022.gadā straujās inflācijas dēļ. Turklāt šā gada trešajā ceturksnī reālās algas pieaugums jau nav vairs tik simbolisks, kā bija pirms ceturkšņa, - nominālās algas kāpums ir straujāks nekā inflācija, kas ļaus iedzīvotājiem vairāk patērēt vai veidot uzkrājumus.
Tāpat kā šā gada sākumā, arī no 2024.gada tiks palielināta minimālā alga līdz 700 eiro, kas palīdzēs mazināt ienākumu nevienlīdzību un nodrošināt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem savas pamatvajadzības. Lai arī minimālās algas kāpums būs zemāks nekā šogad, tas skars lielāku nodarbināto skaitu, kas radīs arī lielākus izdevumus darba devējiem, īpaši nozarēs, kur algas ir vēsturiski zemas, skaidro Latvijas Bankas ekonomists.
Tomēr Migunovs atgādina, ka darbinieku trūkums saglabājas kā būtisks faktors Latvijas darba tirgū, tāpēc darba devēji var būt ieinteresēti saglabāt esošos darbiniekus uzņēmumos. Vidējā termiņā gaidāmā ekonomikas atkopšanās pēc krīzes arī kāpinās pieprasījumu pēc darbiniekiem, kura dēļ darbinieku trūkuma apstākļos algu kāpums saglabāsies noturīgi augsts.
No 2025.gada tiks ieviesta arī minimālās algas aprēķināšanas metodoloģija, lai palielinātu ienākumu līmeni mazāk atalgotiem nodarbinātiem. Savukārt inflācijai jāatgriežas tuvu 2% vidējā termiņā, un tā vairs neapdraudēs iedzīvotāju pirktspēju, piebilst Migunovs.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka vidējās darba samaksas pieauguma tempa noturīgums trešajā ceturksnī ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā pakāpenisko izaugsmes bremzēšanos. Tomēr šī iemesla dēļ turpmākie pieauguma tempi noplaks.
Visticamāk, ka būs novērojamas pieaugošas atšķirības starp privāto un publisko sektoru, prognozē Gašpuitis. Privātajā sektorā uz izaugsmes tempu palēnināšanos reaģēs ātrāk kā publiskais, tomēr arī tur nākamgad algu pieauguma iespējas kļūs ierobežotākas.
Inflācijas tempi šobrīd jau būtiski iepaliek no atalgojuma kāpuma, stiprinot pirktspēju, kam pakāpeniski ir jāatdzīvina patēriņš. Taču ekonomists atzīst, ka ne visi šobrīd piedzīvo atalgojuma pieaugumu un arī citi ienākuma veidi vēl piedzīvos indeksāciju, kā dēļ joprojām liela daļa mājsaimniecību izjutīs nopietnas maksātspējas grūtības.
Nākamgad zaudētās pirktspējas atgūšanās turpināsies, kaut algu pieaugums noslīdēs līdz 7-8%, prognozē Gašpuitis. Lai arī pieauguma tempi palēnināsies, uzņēmējiem kļūs izaicinoši audzēt izmaksas anēmiskas ekonomiskās aktivitātes apstākļos. Gašpuitis uzskata, ka arī prasībām no darbinieku puses būtu jāmazinās - zemākas inflācijas un mazāk aktīva darba tirgus dēļ.
Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro - tā kā algu pieaugums beidzot apsteidza inflāciju, iedzīvotāju pirktspēja gada laikā uzlabojās par 5,7%. Uzlabojumi ir, tomēr pirktspēja vēl nav pilnībā atguvusies - no 2021.gada līmeņa tā atpaliek vēl par aptuveni 8%. Vidējā alga auga visās nozarēs, un visur tā apsteidza patēriņa cenu kāpumu, un tas nozīmē, ka visās nozarēs esam garām pirktspējas zemākajam punktam.
Algu kāpumu šogad visbūtiskāk ir veicinājis saspringtais darba tirgus un augstais patēriņa cenu līmenis, norāda Buceniece. Šie abi faktori ir likuši darba devējiem reaģēt uz darbinieku pirktspējas kritumu un paaugstināt algas. Algu pieaugumu pret iepriekšējo gadu, it īpaši mazāku algu saņēmēju vidū, veicinājusi arī minimālās algas celšana par 24% gada sākumā. Buceniece piemin arī publiskā sektora algu paaugstinājumus.
Sabiedriskajā sektorā algas aug mazliet straujāk (13,7%) nekā privātajā sektorā (11,1%). Visbūtiskākais vidējās bruto algas kāpums (15-18% apmērā) tika reģistrēts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt vislēnīgāk, par aptuveni 6-7%, alga pakāpās administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī veselības un sociālajā aprūpē.
Buceniece prognozē, ka algas savu augšupeju turpinās arī nākamgad, tomēr pieauguma temps būs mazāk jaudīgs. Pirmkārt, darba tirgus nedaudz atslābs. Jau šobrīd redzams neliels bezdarba pieaugums, samazinājušās brīvās vakances. Darba devēji piesardzīgi raugās uz darba vietu skaita palielināšanu, ir nozares, kurās darbinieku skaits tiek mazināts. Ekonomiste skaidro, ka darbaspēka trūkums joprojām ir aktuāls, bet ir nedaudz atkāpies, piemēram, apstrādes rūpniecībā un vairākās pakalpojumu nozarēs. Neliels bezdarba pieaugums šī gada nogalē un nākamā gada sākumā mazinās spiedienu uz algām, uzskata Buceniece.
Otrkārt, ekonomiste skaidro, ka arī inflācijas atkāpšanās mazina spiedienu uz algām. Treškārt, uzņēmumu pelnītspēja vārga pieprasījuma apstākļos ir mazinājusies, un iespēju strauji celt algas kļūst mazāk. Turklāt nākamgad plānotais minimālās algas kāpums būs nedaudz lēnāks, tas ir, 13%. Attiecīgi "Swedbank" prognozē, ka vidējā bruto alga pēc nepilnu 12% pieauguma šogad, nākamgad kāps par aptuveni 8%. Pirktspēja no dzīves dārdzības krīzes, visticamāk, pilnībā atgūsies, sasniedzot 2021.gada pīķi, nākamā gada otrajā pusē.
"Līdz ar pirktspējas atgūšanos diskusijas par algām arvien vairāk vērsīsies darbaspēka ražīguma un konkurētspējas virzienā. Virkne rādītāju iezīmē, ka Latvijas cenu konkurētspēja starptautiskajos tirgos ir mazinājusies. Ieguldījumiem ražīgumā būs jānāk talkā, lai spētu noturēt eksporta tirgus daļas," pauž Buceniece.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka, neskatoties uz ekonomikas stagnāciju reālā izteiksmē šogad, algu kāpums ir gandrīz precīzi noturējis pērnā gada nogalē uzņemto straujo tempu.
Šī gada beigās un nākamgad gan darba samaksas kāpums krasi bremzēsies, uzskata Strautiņš, jo, aplūkojot kopējā algu fonda izmaiņas iekšzemes kopprodukta (IKP) datos, jau redzama izteikta palēnināšanās pa ceturkšņiem. Pērnā gada ceturtajā ceturksnī attiecībā pret trešo ceturksni algu kopsumma sezonāli izlīdzināti auga par 5%. Šis gads sākās ar plus 3,1%, tad bija plus 2,3%, visbeidzot plus 1,2% iepriekšējā jeb trešajā ceturksnī. Bāzes efekta dēļ ceturtajā ceturksnī sāks sarukt arī algu pieaugums gada griezumā, bremzēšanās turpināsies nākamā gada laikā.
Spēks, kas spiedīs uz darba samaksas bremzes pedāļa, būs nominālā IKP jeb IKP naudas izteiksmē kāpuma krasā palēnināšanās, skaidro Strautiņš. Pagājušajā gadā, apvienojoties reālajam un cenu pieaugumam, nominālais IKP pieauga par 16,6%. Pirmajā pusgadā "naudas kopprodukts" auga vēl straujāk - par 18%. Šis gads vēl sākās ar plus 10,7%, bet trešajā ceturksnī vairs bija atlikuši tikai plus 1,6%.
Strautiņš domā, ka šobrīd jeb ceturtajā ceturksnī ir līdzīga situācija. Nākamā gada laikā naudas aprite ekonomikā paātrināsies, bet ļoti pakāpeniski. Ekonomista ieskatā neparasti ir tas, ka nominālais IKP ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas attiecībā pret iepriekšējo periodu - otrajā ceturksnī par 0,3% un trešajā ceturksnī par 0,2%. Ekonomists norāda, ka tā gadās reti, iepriekšējo reizi 2009.gadā, tad gan skaitļi bija daudz skarbāki.
Strautiņš skaidro, ka IKP naudas izteiksmē šajā gadījumā ir ļoti svarīgs tāpēc, ka uzņēmumu apgrozījums mainās līdzīgi kā šis rādītājs. Kopējās naudas aprites straujais paātrinājums pērn deva grūdienu atalgojuma dinamikai, paceļot to divciparu skaitļu līmenī - darba tirgus skaitļi ir "slinki", tie reaģē ar mazu novēlošanos. Turpmākajos ceturkšņos algu statistika atkal sekos nominālā IKP izmaiņām, kas šoreiz notiks lejupejošā virzienā. Lēnāks naudas aprites kāpums nozīmēs to, ka uzņēmumiem nebūs ne iespējams, ne nepieciešams algas paātrināt tik strauji, skaidro ekonomists.
Notiekošo viņš raksturo kā ieskriešanu ar galvu sienā pēc sprinta, kas rada pieaugošu spriedzi biznesa pasaulē. Uzņēmumi ziņo par tā dēvēto nemaksāšanas ķēžu veidošanos - viens uzņēmums nesamaksā rēķinu, kas tālāk ietekmē šī uzņēmuma partnerus un partneru partnerus. Nākamo gadu uzņēmumi sagaidīs ar ļoti lēni augošu apgrozījumu, un inerces dēļ vēl diezgan strauji kāpjošu algu izmaksu slogu. Strautiņš skaidro, ka šī pretruna galu galā krasi piebremzēs arī atalgojuma kāpumu, kas nākamā gada beigās vairs varētu būt tikai ap 5-6%. Var cerēt, ka 2025.gadā uzlabosies reālā IKP dinamika, atsāksies eksporta cenu kāpums un algu kāpums atkal paātrināsies.
"Par laimi, cenu kāpuma noplakšana ir bijusi daudz izteiktāka par gaidāmo algu kāpuma palēnināšanos - no vairāk nekā 20% inflācijas gada sākumā esam nonākuši līdz 1,1% inflācijai novembrī. Tāpēc gan šī gada nogale, gan nākamais gads būs strauja darbinieku pirktspējas kāpuma laiks, lai arī skaitļi banku kontos vairs negriezīsies tik strauji kā iepriekš," piebilst Strautiņš.
Jau ziņots, ka trešajā ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.
Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.