Jūsuprāt, jautājums par NATO aizsardzību Ukrainas gaisa telpai tomēr pastāv kā variants, par spīti amatpersonu šobrīd teiktajam kategoriskajam nē?
Šis ir sarežģīti, jo tas praksē nozīmētu, ka NATO valstīm un jo īpaši konkrētiASV spēkiem šī lidojumu aizlieguma zona būtu jāievieš un jāuzrauga, kā tā tiek ievērota. Ir virkne apsvērumu, kas liek domāt, ka lidojumu aizlieguma zona pašreizējā stadijā ir kaut kas absolūti neiespējams un arī tīri praktiski ļoti grūti paceļams, jo tad būtu jādara lietas, kas būtu faktiski tiešs konflikts starp NATO un Krievijas spēkiem. Lai turp varētu sūtīt patrulēt NATO iznīcinātājus, vispirms būtu jāiznīcina Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kuras Krievija jau ir nogādājusi Ukrainas teritorijā. Tas nozīmē, ka NATO šautu uz Krievijas militārajām vienībām, jo, ja konflikta sākumfāzē krievu armijas konvoji bija diezgan neaizsargāti, tagad tas ir mainījies. Tas būtu diezgan neapdomīgi. Pirmkārt, tas nozīmētu, ka mēs reāli sākam karu pret Krieviju, otrkārt, Ukrainai ir milzīga, vairāk nekā 600 000 kvadrātkilometru liela teritorija un praktiski gaisa telpas patrulēšanu būtu ieviest ļoti sarežģīti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!