Aprīļa beigās Satversmes tiesa (ST) sāks skatīt Inčukalna novada prasību pret administratīvi teritoriālo reformu. Cik optimistisks esat, ka jūsu argumentos ieklausīsies, pēc tā, ko no ST esam dzirdējuši spriedumā par Ikšķili un Skulti? ST izvirza visai pieticīgas prasības reformas procedūras pārkāpumiem reformā, par ko tieši iebilst pašvaldības.
Tas tā nedaudz sāpīgi no malas izskatās, jā. Ir saprotams, ka ST lielāka, cēlāka mērķa dēļ varbūt iecietīgāk skatās uz reformas īstenotājiem – nu nav tur protokolu, nu nekas, piedosim. Lai gan es esmu pieradis, ka mūsu darbu ļoti stingri skatās gan par procedūru, gan par punktiņiem un komatiņiem.
2009. gadā mēs jau vienu sāpīgu reformu piedzīvojām, mūs apvienoja ar Vangažu pilsētu, mēs ieguldījām darbu kopīgai nākotnei, bet te atkal bez jebkādas analīzes un apspriešanās, tikai pēc kāda iegribas, neieklausoties mūsu argumentos, Inčukalns tiek sadalīts. Mēs arī saviem iedzīvotājiem nevaram paskaidrot, kad viņi prasa, kādēļ tā tiek darīts.
Jo mēs jau reformu taisām, lai iedzīvotājiem ir labi, bet šodien iedzīvotājs ir aizmirsts, iedzīvotājs pat nav informēts, kā būs. Nu, tad kam mēs to reformu taisām? Mantas un varas pārdalei? Nu labi, lai tā būtu, tad varbūt tā arī vajag teikt, bet nevis ar skaļiem lozungiem teikt, ka iedzīvotājiem rītdien būs labāk. Jāpielāgojas tā, lai cilvēkiem ir ērti un labi, nevis tā, kā ērti ir politiķiem.
Inčukalna piemērs, kur esošais novads tiek sagraizīts un piestiķēts blakus esošajiem novadiem, izskatās ļoti īpatnēji pat uz visu citu reformas dīvainību fona. Jums ir izskaidrojums, kas par politiskām vai saimnieciskām interesēm tur ir apakšā?
Saprotams, ka mums neviens tādas lietas nestāsta. Tas, kas ir dzirdēts neoficiāli sarunās un kas arī ir izanalizējams, skatoties uz teritorijām un skaitļiem, ir, ka Siguldas mērs no Nacionālās apvienības (NA) Uģis Mitrevics ne īpaši gribēja savā pārziņā pārņemt nesadalītu Inčukalna novadu, jo tajā ir Vangažu pilsēta ar ļoti lielu krievvalodīgo vēlētāju īpatsvaru, kuri tradicionāli balso par Saskaņu. Uz šodienu sašķeļot mūsu teritoriju, nezinu, kāpēc, ar ko Vangaži vai Inčukalns tā noziegušies, ka mūs jāsadala. Vangažu pievienošanu Garkalnei es skaidroju ar pārpalikuma principu, loģiku es tur neredzu.
Acīmredzot Inčukalns bija pārāk gards kumoss Siguldai, bet jautājums, kāpēc Latvijas attīstībai (Attīstība) bijušā vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces personā piespēlēja savam valdības partnerim NA. Vai tur apakšā ir vienošanās par nākotnes koalīciju jaunajā, lielajā Siguldā vai par vēl ko pilnīgi citu Rīgā?
Nu, tās aizkulišu spēles mēs nezinām, bet šobrīd jau tā izskatās, ka partijas ir vienojušās sadalīt novadu tā, lai visām pusēm būtu labi. Attīstība pagaidām pozicionējas kā atbalstītāji, kas sadarbojas ar Siguldas koalīciju – NA un Latvijas Reģionu apvienību. Par Siguldu nevienu sliktu vārdu negribas teikt – skaista pilsēta, tūrisms, pakalpojumu sfēra, sava virzība. Inčukalns šobrīd ir vairāk kā rūpnieciska teritorija ar iespējām vēl tālāk paplašināties, tūlīt mums būs Rail Baltica, Pierīga attīstīsies, infrastruktūra ir. Ministrijā reformas apspriešanas gaitā nekas tāds netika analizēts, mums ļāva izteikties, uzklausīja, bet nekādas apspriešanas nebija. Mūsu piedāvājumi palika uzklausīti, bet ne sadzirdēti.
Tas viss tā varētu būt, bet pozicionē jau, ka reformu veido, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk un labāk. Ja tiek apgalvots, ka jaunajos novados pārvalde kļūs ekonomiskāka un iedzīvotājiem ērtāka, tad varbūt tā arī būs, ka izdevumu daļa ietaupīsies, bet to ietaupījumu samaksās iedzīvotāji, pakalpojumu saņēmēji. Lai nokārtotu lietas, cilvēkam vajadzēs vairāk laika, vairāk un tālāk pārvietoties, kas maksās jaunus izdevumus. Es gribu redzēt, kā vietējie iedzīvotāji no Vangažu pilsētas nokļūs uz Ropažu novadu ar administratīvo centru Stopiņos. Šobrīd tas nav iespējams, divreiz nepārsēžoties – vispirms no Vangažiem jānokļūst Rīgā un no turienes uz Ropažu novadu.
Tagad kā centrālais jautājums izvirzās arī, kā jaunajā, lielajā novadā pārstāvēt savu teritoriju. Pat tiekot ievēlētam no mazākas teritorijas lielā novada domē, ir ļoti grūti pārstāvēt savu teritoriju. Minēšu mūsu situāciju, ja Inčukalna pagasts ar savu sarakstu piedalītos jaunā Siguldas novada domes vēlēšanās, mums ir četri tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem balsstiesīgo ir virs trim tūkstošiem, bet lielajā Siguldas novadā – ap 30 tūkstošiem. Mēs tīri matemātiski nevarēsim pārstāvēt savas intereses. Šajā brīdī būtu pareizi runāt par mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanu, lai mazo teritoriju pārstāvība neizšķīstu lielajos novados, bet šobrīd tas netika akceptēts. Tas arī izskaidro vietējo līderu lēmumu iekļauties lielajās varas partijās – ne jau viņi varbūt vienmēr grib to, bet viņi grib pārstāvēt savu teritoriju un nepasliktināt tai dzīves apstākļus.
Cik liela būs šīs reformas ietekme uz to, ka vietējie līderi mainīs partijas? Ja runājam tikai par jums apkārtējām pašvaldībām, tad Ropažu mērs Zigurds Blaus nesen pameta zemsaviešus un aizgāja uz Attīstību, kas organizēja šo novadu pārdali. Stopiņu mēre Vita Paulāne arī no Reģionu apvienības aizgāja uz Attīstību. Jūsuprāt, kādās krāsās Latvija būs pēc šīm pašvaldību vēlēšanām? Zaļā krāsa, visticamāk, samazināsies, bet vai dzeltenā – Attīstības krāsa – palielināsies?
Tas ir bijis arī pirms vēlēšanām, bet nekad tik izteikti, reforma šo staigāšanu viennozīmīgi ir palielinājusi. Līdz šim zemsaviešiem bija visvairāk pašvaldību, pēc reformas novadu centros tas tā vairs nav, protams. Kā būs pēc vēlēšanām – to mēs nezinām. Žēl par dažiem stipriem vietējiem līderiem, varbūt ZZS nav kaut ko līdz galam piestrādājusi, varbūt ministrija ir apsolījusi labākus apstākļus.
Ja pašvaldības vadītājs ir vadošās koalīcijas partijā un pie tam vēl aktīvs, viņam ir vieglāk strādāt, vairāk iespēju satikties Rīgā, uzzināt ātrāk informāciju, ja kāda finanšu līdzekļu pārdale, to jau nenosaka Briselē. Ja tagad mums stāsta, ka lielāki novadi varēs saņemt vairāk Eiropas struktūrfondu naudas, tas būs atkarīgs no atbildīgo ministriju izstrādātajiem kritērijiem. Ja viņas noteiks, ka mazajām pašvaldībām nedod, bet lielajām dod, tad tā arī būs. Tā tas ir bijis vienmēr. Pierīgai nekad nav bijis ļoti grūti saņemt līdzekļus caur dažādiem kritērijiem, pat neskatoties uz mēra partijas piederību, citur ir savādāk.
Interesanti, ka centrālajā valdībā, pateicoties ministra Pūces caurlaides skandālam un meliem, Attīstības ietekme samazinājās, pašvaldībās kaut vai vietējo līderu staigāšanas un reformas dēļ – palielinās. Tas efekts, jūsuprāt, būs noturīgs un Attīstībai izdosies šo reformu konvertēt iedragātās ietekmes pieaugumā arī valsts līmenī?
Pašvaldību vēlēšanās izvēle notiek pēc vietējo līderu principa – ja viņi ir bijuši cienīti, atpazīstami un populāri, tad pāriešana uz citu partiju tur neko nemainīs un viņi atbalstu saglabās. No šāda viedokļa Attīstība, protams, ar šo reformu ir ieguvusi, viņi šo teritoriju būs partijiski pārņēmuši. Bet vai nākamajās Saeimas vēlēšanās nostrādās tas pats princips un viens vai otrs novads par to pašu partiju balsos atkal, tas ir diskutabls jautājums.
Principā jau vajadzētu būt pretēji. Reformatori nav populāri. Lai iegūtu popularitāti ar reformu, tai ir jābūt ar ļoti labiem rezultātiem. Lai Attīstībai izdotos uz reģionu rēķina palielināt varu Rīgā, tad vietējiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri bija pret reformu, būtu jāsaprot, ka viņi ir kļūdījušies un reformas rezultātā ieguvuši vairāk, nekā cerēja. Diez vai tas tā būs.
Daudzi, visticamāk, nezina, ka Inčukalna novads ir pazīstams ne tikai ar gudrona dīķu attīrīšanas dārgo projektu, ko veica Skonto Būve, bet arī liela Attīstības ziedotāja un inčukalnieša Ulda Mierkalna mežizstrādes uzņēmums Pata AB te aktīvi izvērsies, kā arī Attīstībai ietekmīgā politiķa Edgara Jaunupa ģimenei šeit ir īpašums. Turklāt ministra Pūces padomnieks Madars Lasmanis, kurš risināja sarunas par Inčukalna nākotni, ir strādājis cita Mierkalna uzņēmuma valdē. Varbūt tas viss arī nospēlēja kaut kādu lomu Inčukalna novada sadalīšanā?
Kādreiz gudrona dīķu attīrīšanas projekts tika saistīts ar Jaunupa ienākšanu Inčukalnā. Jaunupa tēvs Modris Jaunups, kas tagad ir domes deputāts, kļuva par toreizējā Inčukalna mēra ārštata padomnieku. Toreiz bija doma izbūvēt ceļa pagarinājumu, ko izmantoja Skonto Būve, lai novirzītu smago transportu, kas cauri Inčukalna centram brauc uz Pata AB pārkraušanas teritoriju. Doma bija laba un mēs to arī tagad turpinām apspriest ar Pata īpašniekiem un ministriju, bet jāsaprot, ka pašvaldība par savu naudu nevar šo ceļu izbūvēt, ar esošo budžetu tas projekts ir pārāk smags, lai mēs viņu varētu pacelt viena uzņēmuma labā. Rezultāts ir nulle, bet ir izveidota Modra Jaunupa biedrība Inčukalna izaugsmei, kur mēs sponsoros redzam Pata. Nu, tur var vilkt paralēles.
Jūs pieļaujat, ka kaut kādā brīdī, kad izgaismosies šie politiskās pārdales nolūki, kas stāv aiz reformas, var notikt pārvērtēšana un kādi lēmumi par novadu robežu maiņām atcelti?
Es domāju, lēmumi atcelti netiks tuvākajā laikā. Kaut kad varētu notikt vēl lielāka pārdale otrā līmeņa pašvaldību līmenī. Es domāju, šī reforma nespēs risināt arī daudzus saimnieciskus jautājumus, kas ir nepieciešami, teiksim, profesionālā izglītība, medicīna, transporta kustība, ugunsdzēsība, policija – lokālajās teritorijās to nespēs saimnieciski risināt, šo funkciju izpildi jaunie novadi nebūs spējīgāki risināt kā esošie, to spētu risināt tikai otrā līmeņa reģionālās pašvaldības.