Viņa uzsvēra, ka šobrīd visi redz, ka valsts regulāri iegulda lielus līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai, un kopumā nevajadzētu būt iespējamai tādai situācijai, ka kādam skolotājam alga samazinātos, bet faktiski aptuveni 2% pedagogu alga ir samazinājusies, un tagad ir izaicinājums saprast, kā tas bija iespējams.
"Tas, ko arodbiedrība iepriekš prasīja, bija izbalansēt skolotāju slodzes, un es saprotu, ka tur ir kaut kāds āķis. Es arī neesmu eksperts," izaicinājumus pedagogu atalgojuma aprēķinu sistēmā komentēja Siliņa, uzsverot, ka ir jāatrod un jāsaprot, kāpēc neliela daļa skolotāju tagad saņem mazāk naudas.
Premjere netieši atzina, ka pašreizējā pedagogu atalgojuma sistēma ir pārāk sarežģīta, grūti saprotama un administrējama.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo piedāvājumu pārejai uz jaunu skolu finansēšanas modeli, kurā būšot skaidri definēta pedagoga alga. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās, ka pedagogu algu jautājumā ir jāizbeidz "bumbiņas mētāšana" starp pašvaldībām un valsti.
No ministres vārdiem noprotams, ka jaunajā IZM piedāvājumā būs skaidri definēta skolotāju alga, un pedagogiem nevarēs maksāt citu summu. "Manā skatījumā, skolotāja algai ir jābūt 2500 eiro, trīs gadu laikā tas ir jāsasniedz, un to caur šo programmu finansējumu mēs precīzi ieliekam iekšā," iepriekš intervijā TV3 stāstīja Čakša.
Viņa informēja, ka minēto pedagogu algu finansēšanas kārtību IZM prezentēs valdībai savā jaunajā ziņojumā, un tas varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šoruden nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.