Alpīnistu Teodoru Ķirsi (1942– 2003) SestDiena intervēja 1995. gada 18. martā, brīdi pirms viņa kāpiena Everestā. Ķirsis skaidroja, kāpēc cilvēki kāpj kalnos: "Cilvēkam vienmēr viss jāzina. Nav tādas vietas, kur viņš nebūtu iebāzis savu degunu. Ļaudis, kam nav bijusi darīšana ar kalniem, parasti mēģina izdibināt par visādām specālām alpīnistu varēšanām, dūšu, drosmi. Tas viss kalnos ir vajadzīgs, taču, manuprāt, vissvarīgākā ir tā brīvības izjūta, ko dāvā kalni. Tu ne no viena vairs neesi atkarīgs. Novelc robežu! Šaipusē jādomā par to, kā nomaksāt īri, kā sagādāt bērniem skolas naudu… Otrpus robežai – civilizācija beidzas, viss tālākais atkarīgs tikai no tevis. Ir tikai viena doma – jātiek augšā!" Ķirsis arī piebilda, ka viņš sen vairs neprāto, vai ir grūti: "Mūsos, vecajos bukos, ir iesēdusies rutīna. Divus mēnešus gatavojoties galvenajam kāpienam virsotnē, tas ir, monotoni staigāt turp un atpakaļ, augšā lejā 6–8 cilvēku kompānijā un vēl nenojūgties – tā ir lielākā māksla. Kustība kalnos vispār ir ierobežota. Tāpēc par kalniem ir grūti uzņemt kinomateriālu…"
Ķirsis pirms Everesta
SestDiena pirms 30 gadiem rakstīja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.