Neplānots ceļš līdz kļūšanai par stabilu Holivudas vērtību – tā Čaka Norisa karjeru raksturo The Hollywood Reporter. Ar izcilām tēlošanas prasmēm viņš nekad nav izcēlies, uz Oskara balvu nav pretendējis, bet, ja producenti bija iecerējuši kādu bojeviku, kura galvenā varoņa uzdevums ir visiem sliktajiem puišiem sadot pa muti, viņu pirmā izvēle pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē, astoņdesmitajos un arī deviņdesmitajos bija tieši Noriss. Silvestrs Stallone, Žans Klods van Damme, Stīvens Sigāls, Brūss Viliss, Džeisons Steitems – tie jau nāca vēlāk, turklāt ne viens vien pa Čaka iemīto taciņu. Proti, sākumā viņi apguva cīņas mākslu (vai tas būtu karatē, kungfu, džiudžitss vai kas cits) un pēc tam šīs prasmes demonstrēja uz lielā ekrāna.
All About History norāda, ka šāda veida vīri, ja vien ir fotogēniski, Holivudā ir pieprasīti, jo viņu nolīgšana (kamēr vien aktieri jau nav kļuvuši par zvaigznēm) neizmaksā īpaši dārgi un nav nepieciešamības algot kaskadierus, kuri galveno varoni aizstātu pašos sarežģītākajos brīžos. 1940. gada 10. martā dzimušais Noriss līdz pasaules slavai (nu vismaz atpazīstamībai) izsitās caur mazbudžeta, bet gana lielu popularitāti ieguvušām filmām. Interesanti, ka tagad viņš visiem asociējas ar labo tēlu, taisnīgu policistu, armijnieku vai Teksasas reindžeru, taču debijas gados Norisam pašam nācās tēlot ļaunos vīrus un – saskaņā ar tradīcijām – ļaut, lai viņu ja ne nogalina, tad vismaz kārtīgi piekauj. Īsti pa prātam viņam tas neesot bijis, tāpēc vēlāk, jau nodrošinājies finansiāli, Noriss skaidri un gaiši pateica producentiem un režisoriem: vai nu jūsu lentēs tēlošu labo, kurš vienmēr uzvar, vai arī nepiedalīšos tajās nemaz.
Bet anekdotes – tās sāka ceļot pa interneta dzīlēm pirms kādiem 20 gadiem. Latviski pārtulkots vien neliels skaits šo jociņu, kas parasti sākas ar vārdiem: "Čaks Noriss…" Tad seko visdažādākās interpretācijas par to, ko īsti var, spēj un ir izdarījis Čaks Noriss. Nu, piemēram, ar kājas spērienu puspagriezienā likt darboties izdegušai elektriskajai spuldzītei, bez īpašas speršanas noslīcināt zivis vai kartona kastē uzbraukt Niagāras ūdenskritumā. Pats aktieris šos jociņus nav ņēmis ļaunā, pat pretēji – izmantojis tos sava tēla popularizēšanai.
DIENESTA IETEKME
Bērnībā Karloss Rejs neesot bijis nekāds lielais sportists, raksta People. Viņš, protams, apmeklējis sporta nodarbības, taču ne ar ko nav izcēlies nedz vieglatlētikā, nedz basketbolā, nedz amerikāņu futbolā. Bieži vien amerikāņu skolās šādus zēnus vienaudži cenšas pazemot, taču Norisam šāds liktenis gājis secen. Droši vien tāpēc, ka no tēva – automašīnu mehāniķa – kurš diezgan bieži uz ilgāku laiku ielūkojās glāzītē un bija vardarbīgs pret citiem ģimenes locekļiem, noskatījās dažus labus cīņas paņēmienus. Par bērnības gadiem Noriss nekad nav vēlējies atklāti runāt. Tās, protams, ir viņa tiesības, taču mūsdienu informācijas aprites laikmetā tas nereti tiek tulkots kā vēlēšanās kaut ko slēpt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!