Finanses / Diena / Finanses / Diena

Aptauja: Vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs seko līdzi savas pensijas ienesīgumam

Norvik Bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nav informēti, kur var atrast aktuālo informāciju par sava pensijas 2. līmeņa plāna ienesīgumu, kamēr teju katrs desmitais godīgi atzīst, ka nemaz nezina, kas ir viņu pensijas pārvaldnieks. Savas pensijas ienesīgumam jeb tam, cik liela nākotnē būs šodienas strādājošo pensija, līdzi seko tikai katrs trešais (33%) iedzīvotājs, portālu Diena.lv informēja bankas pārstāvji.

Izaugsme turpinās, šis gads nebūs izņēmums (1)

2017. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 0,3 %, bet gada laikā pieaugums veidoja 4,2%. Tādejādi pērn IKP ir audzis par 4,5%.

IKP dati sagādā vilšanos, taču nākotnē ies karsti (3)

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4,2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Latvijas banku sektora peļņa pērn - 236,101 miljons eiro

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 236,101 miljona eiro apmērā, kas ir par 48% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Moderno valūtu regulējums vēl ir visai neskaidrs © DIENA (4)

Kriptovalūtas ir jauns tirgus segments, un lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijā, līdz šim tam nav piemērota konkrēta regulācija.

Laiks naudas piesaistei © DIENA

Nerimstošais investīciju bums pasaulē, kas veicina aizvien jaunu vēsturiski augstāko rekordu birumu Volstrītā, nav tikai ciparu lēkāšana monitoros kaut kur viņpus Atlantijas okeānam, tas maina ekonomisko mikroklimatu arī pašu mājās. Turklāt maina pozitīvi, un tas attiecas ne tikai uz dažādu uzņēmējdarbības nozaru peļņas gūšanas iespējām, bet arī biznesa paplašināšanai nepieciešamo līdzekļu piesaisti.

Dolāra tronis nav apdraudēts © DIENA (3)

Pēdējās desmitgades pasaules ekonomikā un finanšu tirgos nesušas ievērojamas pārmaiņas, kurās aizvien būtiskāku lomu spēlē lielās pārejas ekonomikas valstis. To sevišķi var attiecināt uz Ķīnu. Tas skaidrojams ar Ķīnas straujo eksporta ekspansiju rietumu tirgos, kas dažu desmitu gadu laikā ļāvis Huanhe un Jandzi upju ielejās esošajai valstij kļūt par pasaules otro lielāko ekonomiku.

Stājas spēkā otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva

Šodien stājas spēkā Eiropas Savienības (ES) otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Direktīva definē jaunus maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuriem turpmāk būs jāsaņem FKTK licence.

Swedbank: Četri iemesli, kāpēc šogad inflācija būs straujāka (3)

Pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē 2017. gads ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. Atbilstoši prognozētajam, 2017. gada vidējā inflācija bijusi 2,9%. Šajā gadā jārēķinās ar vēl straujāku cenu kāpumu nekā pērn.

Inflācija pērn 2,9%, šogad līdzīgs kāpums

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2,2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3,4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2,9%.

Investīciju zelta laikmets varētu turpināties arī šogad © DIENA

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, investīciju mikroklimats pasaulē turpinājis uzlaboties un daudzi biržas indeksi nonākuši aizvien jaunos vēsturiskos augstumos. Konjunktūru pasaules finanšu tirgos vismaz atsevišķi ieguldījumu eksperti jau paspējuši nodēvēt par investīciju zelta laikmetu, turklāt pēdējo gadu konjunktūra bijusi izteikti labvēlīga tieši riskantākajiem tirgus segmentiem, piemēram, akcijām, kurām cenu pieaugums pasaulē notiek jau kopš 2009. gada marta.

Patēriņš tur līdzi augošajai ekonomikai (6)

Novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pēdējais makroekonomikas jaunums šogad. Līdzīgi kā ziņas par ekonomiku šogad kopumā, vēsts ir par pieklājīgu, spēcīgu, bet ne eiforisku izaugsmi. Tā ir tikai sakritība, bet statistiķu novērtētais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums šajā mēnesī pret pērno novembri bija 4,7% reālā izteiksmē jeb tieši tāds, kāda ir tipiskākā prognoze par IKP pieaugumu šogad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču aprite veikalos augusi par 1%.

Eksporta pieaugums Latvijā šogad varētu sasniegt 10%

Latvijas eksportētājiem 2017. gads noteikti būs vislabākais pēdējo piecu gada laikā, un eksporta pieaugums Latvijā šogad varētu sasniegt pat 10%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada oktobrī Latvijas preču eksports palielinājies par 9,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Eksporta pieaugums ir ne tikai straujš, bet arī ļoti plašs. Salīdzinājumā ar pērno gadu šogad palielinājies gandrīz visu Latvijā ražoto preču eksports, izņemot graudus, kuru raža cieta no ļoti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem vasaras nogalē.

Eksports turpina sildīt ekonomiku (1)

Ceturtais ceturksnis eksportā ir iesācies atzinīgi. Oktobrī preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par 9,7% gada laikā, kas ir līdzīgi, kā gada desmit mēnešos vidēji. Oktobrī pieaugumu visvairāk sekmēja koks un tā izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, kā arī dzērienu eksports. Savukārt vislielākais samazinājums bija vērojams graudaugu eksporta vērtībā, kas, visticamāk, ir augusta un septembra lietavās noslīkušo ražu sekas.

Sabiedrībā nereti dzirdams uzskats, ka ar potenciālo valsts aprēķināto un 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas apjomu uz gaišām vecumdienām nav vērts cerēt, tāpēc jau laikus ieteicams apdomāt citas iespējas, lai dzīves nogale materiālajā ziņā būtu mazāk skaudra. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rocība atļauj, vērts domāt par papildu ieguldījumu veikšanu, un šajā ziņā kā viens no varbūtējiem potenciālajiem risinājumiem ir pensiju 3. līmenis.

Ekonomiskās izaugsmes tempu kāpums ne vienmēr nozīmē iespēju nopelnīt vairāk. Šajā ziņā piemērs ir arī Latvijas banku sektors.

Šobrīd viena Bitcoin vērtība "tradicionālajā" naudā pārsniegusi jau 11 tūkstošus ASV dolāru jeb 9281 tūkstoti eiro, turpinot šogad uzsākto neticamo vērtības pieaugumu. Vēl gada sākumā digitālās valūtas, kuru nav izdevusi un neregulē neviena pasaules finanšu institūcija, vērtība tika lēsta aptuveni 1000 dolāru apmērā, bet kopš tā laika kāpusi vairāk nekā 10 reižu, straujāko pieaugumu piedzīvojot tieši rudenī. Nu Bitcoin hipotētiskā vērtība ir vairāk nekā septiņas reizes augstāka par to, cik maksā unce zelta.

Šodien

Finanses