Ja šajās Lieldienās plānojat ne tikai olu kaujas, bet arī gatavot pashu, tad iesaku izmantot šo tradicionālo pashas recepti. Cita variācija par olu un biezpiena tēmu – klasiskais biezpiena sacepums. No svētku galda tas pazudīs tikpat zibenīgi kā rasols, pildītās oliņas, ķilavmaizītes un citi tradicionālie ēdieni. Drusku garāka ņemšanās ir ar olu krēma groziņiem. Ja nav laika smilšu mīklu gatavot pašiem, kādā konditorejā varat nopirkt jau gatavu smilšu mīklu vai pat gatavus groziņus – tad atliks tikai tos piepildīt ar krēmu.
Par spinātu un šķiņķa galeti varu teikt, ka tā ir garšīga gan karsta, tikko izņemta no cepeškrāsns, gan arī atdzisusi – tādu to var ņemt līdzi pavasara pārgājienos un apēst brīvā dabā.
Filo (lapu) mīklas smalkmaizītes prasa ilgāku laiku virtuvē, jo jāgatavo gan pildījums, gan papildu ņemšanās ir ar pašu mīklu. Ja nekad neesat to izmantojuši, ziniet – lielveikalu saldētavās tā stāv turpat, kur dažādās kārtainās mīklas.
Bumbierus šajā gadījumā gatavojām rozā vīnā, bet tikpat labi mērcei var izmantot arī sarkanvīnu.
Šoreiz piedāvājam trīs pavisam atšķirīgu zupu receptes. Piena sakņu zupa ir latviešu virtuves klasika no vecmāmiņu laikiem. Tā jāēd, kad pārņem ilgas pēc bērnības, malkas plīts un tamlīdzīgām lietām. Zupa labi garšos kopā ar sālītu siļķīti.
Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, kad daudzi no mums svētku tostus vēlēsies uzsaukt ar glāzi dzirkstoša dzēriena. Tie, kas grib atstāt iespaidu, iespējams, to darīs ar īsto, bet dārgo franču šampanieti. Taču vairākums visdrīzāk vakariņas sāks un tostus laimīgam 2022. gadam uzsauks ar prosecco – demokrātisko, svaigi augļaino dzērienu no Veneto provinces Ziemeļitālijā. Tam ir pavisam neliela salduma deva un viegli burbuļi. Tieši prosecco Latvijā pēdējos gados kļuvis populārākais no dzirkstošo vīnu klasikas. Arī es savās slejās daudz esmu par to rakstījis.