Dāņu tradicionālā sviestmaize smørrebrød ir plaši pazīstama visā pasaulē, taču paradoksāli – citviet Ziemeļeiropā ārpus Skandināvijas nav īpaši izplatījusies. Lai gan tieši šeit, tostarp Latvijā, par šīs sviestmaizes pamatsastāvdaļu – rudzu maizes, sālītu siļķu un gaļas produktu – trūkumu nevarētu sūdzēties.
Septembris ir tas gada mēnesis, kad siltumnīcas vēl pilnas ar sezonas pēdējiem tomātiem – sulīgiem un pārgataviem, neseno sauli vēl pārpārēm baudījušiem. Tad nu jāsteidz tos izmantot pēc pilnas programmas, jo diemžēl drīz jau sāksies konservēto tomātu un saldēto dārzeņu sezona. Kamēr tas vēl nav noticis, aizgūtnēm baudiet to, ko piedāvā dārzs un tirgus. Bet saldajā uzcepiet šokolādes gabaliņu cepumus. Tiem var izmantot jebkuru šokolādi, gan piena, gan melno un pat balto. Bet vislabāk garšo, ja jauc visas trīs kopā. Var izmantot arī šokolādes čipsus – smazās monētiņas, kas domātas kausēšanai.
Ar rikotu un spinātiem pildīti makaroni būs sātīgs, bet tajā pašā laikā maigs ēdiens. Izcili piemērots lielām ģimenes vakariņām, jo dos gan enerģiju, gan palutinās garšas kārpiņas. Vienīgi gatavošana diezgan cimperlīga – tieši pildīšanas daļa. Toties vista un trusis daudz rūpju neprasīs – tikai dārzeņu un garšaugu sagatavošanu. Pārējo darbu izdarīs cepeškrāsns.
Pēdējās vasaras dienās pirms skolas sākuma un rudens sezonas, atgriežoties mājās no brīvdienām jūras piekrastē, ceļmalās vietvietām pamanām cilvēku bariņus. "Ko viņi pikniko lauka vidū?" tā ir pirmā doma, kas nāk prātā maniem līdzbraucējiem. Taču tas nav nekāds pikniks – Latvijā sākušās kartupeļu talkas, ģimenes novāc rudens ražu. Tiesa, mūsdienās šādi skati kļūst arvien retāki, jo piemājas dārziņos kartupeļus no dobēm izspiedušas puķes, – arvien mazāk kartupeļu tiek audzēts dažās vadziņās vienas ģimenes vajadzībām. Taču tādēļ vien no latviešu ēdienkartes tie nepazūd – vienīgi mūsdienās tiek audzēti industriāli. Lai kā modīgas ēdienu blogeres aicinātu pievērsties kinojai, amarantam, kuskusam un citām svešu zemju ēdmaņām, kartupelis no latviešu ēdienkartes nepazūd. Es pat teiktu – tas ir pamatēdiens. Ne tikai latviešiem.
Bļoda ar boli vasaras siltajiem vakariem draugu lokā ir kā radīta. Tās pagatavošanā var izmantot teju jebkuras ogas un augļus, ko sirds kāro. Daļa augļu var būt arī konservēti vai saldēti. Boli parasti gatavo caurspīdīgā stikla bļodā, lai labi izceļas augļu krāsas.
Jūlijā, kad pilnā sparā rit konservēšanas sezona, apkopojām četras vistipiskākās kļūdas, ko nedrīkst pieļaut, ja gribat, lai jūsu ievārījumi ziemai nebojājas.
Melnais vīns – tā savulaik dēvēja vīnu no Kaoras (Cahors) Francijā. XIV gadsimtā Kaorā dzimušais pāvests Jānis XXII to padarīja par baznīcas sakramenta dzērienu, kas simbolizē Kristus asinis. Vēlāk to pārņēma pareizticīgo baznīca Krievijā, tad tam parādījās nosaukums Kagor.
Tuvojas Lieldienas, kad pāris dienās apēdam vairāk olu nekā visa gada garumā. Kaut kā izvārīt, nolobīt un apēst olu prot katrs, bet kā to darīt pareizi?
Lai arī dabā pavasaris nāk slēpdamies – vienu dienu šķiet, ka jau klāt, otru – vēl aiz kalniem, domās jau esam pavasarī. Arī ēdienu ziņā gribas svaigumu un ziemas ēdienkartes nomaiņu. Šoreiz pavasara garšu ienesam ar zupu no pirmajām skābenēm un īsteni svaigiem zaļajiem salātiem – tiem var pievienot jebkurus ēdamos zaļumus, kas veikalos un dabā atrodami. Iesakām izmantot īsto fetas sieru – labai fetai jābūt krēmīgi treknai (kā pilnpiena biezpienam), sāļai, jo tā tiek uzglabāta sāls šķīdumā, drupanai. Protams, var lietot arī vācu ražojuma Fetaki sieru (gatavots no govs piena). Tas pēc struktūras būs ķepīgs, tādā pašā sāļumā un treknumā kā feta.
Saldajam našķim pie kafijas, kamēr vēl gaidām rabarberus un pirmās sezonas ogas, uzcepiet mazas, aromātiskas bulciņas.