Laikā, kad svaigās bērzu sulas jau izdzertas, kad sazaļo zāle un saplaukst pumpuri, no zemes sāk līst laukā arī pirmās nezāles – tas ir otrs dabas sveiciens, ko pavasarī vajag izmantot pārtikā.
Ja zupas nolemsiet vārīt ugunskurā, sastāvdaļu daudzums jāpalielina, jo ugunskura grāpim ar doto daudzumu būs par maz. Savukārt plātsmaizi izvēlējos, jo tā ir ļoti ātri uzcepama – tas nav mazsvarīgi, kad visi gana noguruši un traki izsalkuši, lai ilgi gaidītu ēdienu. Ieteikums: plātsmaizi kāds no mājiniekiem var uzcept ātrai uzkodai, kamēr vārās zupa un gatavojas īstās pusdienas vai vakariņas.
Tā kā tas draņķa vīruss negrib atkāpties ne sitams, kompensāciju nervozās dzīves līdzsvarošanai nākas meklēt garās pastaigās un našķos. Ja pirmajās īsti pavasarīgajās dienās apsolāt sev nostaigāt vismaz desmit kilometru, tad medus kūka un kanēļa cepumiņi nekādu postu jūsu jostasvietai nenodarīs. Nemaz jau nerunājot par debesmannu.
Kalamatas olīvas, fetas siers, oregano ir pazīstamākie grieķu produkti ārpus Grieķijas. No dzērieniem tāds ir ūzo. Lai arī Grieķijā gadsimtiem ir praktizēta vīnogu spiedpalieku destilēšana, tiešu ūzo ražošanas vēsture nepavisam nav sena – ne Peloponēsas pussalā, ne citos reģionos.
Drīz jau pavasaris, bet rudenī pieliekamajā vai pagrabā saliktās galda bietes vēl nav apēstas. Ļoti iespējams, kādam tās nebūt vēl nebūs pēdējās, kas saglabājušās no rudens ražas, taču pavasaris tuvojas straujiem soļiem un tikpat strauji sažūst un labumu zaudē arī bietes. Ja biešu nav pagrabā, iespējams, daudziem tās mājās ienākušas no skolēnu attālināto mācību pārtikas pakām. Vienkāršs un veselīgs produkts. Ir īstais laiks no tām pagatavot garšīgus ēdienus.
Šīs receptes prasa ilgāku darbošanos virtuvē un, ja runa ir par kēksu, arī lielāku naudas izdošanu. Taču Ziemassvētki ir tikai reizi gadā. Turklāt šogad garajās svētku brīvdienās nekādas ārpusmājas izklaides nevaram ieplānot.