"Ja darbiniekiem salst vai ir par karstu, tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti. Temperatūra ietekmē ne tikai vispārējo labsajūtu, bet pat komunikācijas spējas, tāpat arī to, kādā apjomā darbinieks spēj izmantot savu atmiņu, koncentrēšanos un spriestspēju," norāda Velux ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks. Viņš stāsta, ka, palielinoties karstumam telpā, rodas miegainība un ķermeņa diskomforts, tāpēc lielu daļu savas uzmanības vēršam uz tā pārvarēšanu, savukārt pie pazeminātas temperatūras vairāk enerģijas patērējam, lai uzturētu siltumu ķermenī, nevis lai risinātu darba problēmas.
Fizioloģisku atšķirību dēļ vienādā temperatūrā sievietēm parasti šķiet vēsāk nekā vīriešiem, turklāt pētījumi liecina, ka temperatūras pārmaiņas sieviešu darbaspējas ietekmē vairāk nekā vīriešu. Telpā, kur strādā gan vīrieši, gan sievietes, ideālā temperatūra būtu ap 22 ˚C, spriež D. Astašonoks.
Ietekmi uz darba produktivitāti atstāj arī gaisa kvalitāte un mitruma līmenis iekštelpās, it īpaši rudenī, līdz ar apkures sezonas iestāšanos. Gaisam telpās jācirkulē, un to var nodrošināt gan ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, gan vēdinot telpas caur logu – vismaz pa 10 minūtēm trīs četras reizes dienā. Visefektīvāk to darīt īsi, bet intensīvi, logu atverot līdz galam vaļā. Gaisa relatīvajam mitrumam iekštelpās vajadzētu būt no 35 līdz 60 procentiem, stāsta Velux eksperts.