Ne vienmēr un ne visiem pavasara atnākšana sākas ar nogurumu un vispārēju pašsajūtas pasliktināšanos, tomēr pavasaris ikvienam ir ieteicamākais laiks, lai atjaunotu vitamīnu un svarīgāko minerālvielu rezerves organismā, tā palīdzot tam atmosties un restartēties pēc ziemas.
Līdz ar Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesionāļu dienai veltītu konferenci, kas notika pagājušās nedēļas nogalē, sumināti arī talantīgākie šīs nozares studenti, kuriem Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūts un LU Datorikas fakultāte pasniedza lēdijas Adas Lavleisas un Čārlza Bebidža balvas.
"Arī man 10. klasē nebija skaidrs, ko es darīšu pēc vidusskolas. Atceros tās sajūtas, kad īsti nezini, kas tevi interesē. Varētu to vai varbūt to… Man gan bija skaidrs, ko es pavisam noteikti negribu," atminas Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis un secina, ka tas jau bijis solis virzienā uz "ko es gribu". Tieši tāpēc šodien viņš par ļoti vērtīgām sauc visas tās aktivitātes, kas skolēniem palīdz izzināt dažādas profesijas un darbavietas: Ēnu dienu, ekskursijas vai atvērto durvju dienas uzņēmumos, pat sarunas ar vecākiem par viņu darba ikdienu. Tas viss jaunietim ļauj veidot kaut minimālu izpratni un darba tirgus realitātes izjūtu, kā arī saprast, kurā virzienā savu karjeru veidot pašam.
Dzīvojamo namu siltināšana laikam ir vienīgais energoefektivitātes uzlabošanas virziens, kurā Edgars Kudurs vēl nav praktiski darbojies. Viņa līdzšinējā karjera saistās ar projektiem, kas energoefektivitāti palīdz kāpināt uzņēmumiem: biogāzes staciju būvniecība, saules paneļu uzstādīšana, energosaimniecības problēmu risināšana utt. To, ka Edgars šos jautājumus pārzina eksperta līmenī, liecina viņa jaunākā darbavieta – jau vairākus mēnešus viņš ir Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa padomnieks enerģētikas jautājumos, kā arī vada Altum uzsākto programmu, kas piešķir aizdevumus uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai.
Telekomunikāciju un mediju industrijās patlaban notiek ļoti aktīva rosība un transformācijas. Teju visi šo jomu biznesa spēlētāji šobrīd eksperimentē ar jauniem darbības virzieniem. "Katrs kaut ko meklē, jo nemeklēt vairs nevar atļauties – tas zināmā mērā jau ir izdzīvošanas jautājums," komentē Ivo Ālmanis, IT kompānijas Accenture komunikāciju, mediju un tehnoloģiju industrijas vadītājs Latvijā.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata ekonomikas zināšanas par nepieciešamām, taču atzīst, ka šādu zināšanu viņiem trūkst un pat gadījumos, kad tās ir, viņu rīcība ne vienmēr atbilst vēlamajam modelim. Tas noskaidrots 2017. gada novembrī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti veiktā pētījumā. 66% aptaujāto uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji būtu vairāk jāizglīto par finanšu jautājumiem. Biežāk minētās situācijas, kurās noderētu vairāk zināšanu par ekonomiku, ir sava budžeta plānošana, sākot uzņēmējdarbību, kā arī aizņemoties naudu. Raksturojot Latvijas iedzīvotāju rīcību ar savām finansēm, 43% aptaujāto pauda viedokli, ka lielākā daļa ar savu naudu rīkojas spontāni un neapdomīgi, neplāno ilgtermiņā.
"Man pašai ir gadījies, ka slidotprasme ir palīdzējusi noturēties kājās šādā laikā," smaida slidošanas trenere un kluba Dzintara slidas vadītāja Lauma Jēkabsone un paskaidro – ja ziemā, kad sals mijas ar atkusni, uz ietves paslīdi, slidojot iemantotā koordinācija un līdzsvara izjūta ļauj nobalansēt un tomēr nenokrist, kā kaķim paliekot vienmēr uz kājām. Tas gan ir tikai viens no slidošanas plusiem. Šī nodarbe norūda un stiprina organismu, rada pozitīvas emocijas un nodrošina ar visai pieklājīgu fizisko slodzi. Pat tie, kas ikdienā nodarbojas ar skriešanu un vasarās skrien maratonu, slidošanas nodarbības ziemā mēdz izmantot kā skriešanas treniņiem līdzvērtīgu aizstājēju, ievērojusi trenere.
Lai gan ikdienā vairāk aizņemts ar vadītāja pienākumiem, Mārtiņš Rozentāls, apdrošināšanas kompānijas BALTA Korporatīvā segmenta pārdošanas direktors, apzināti cenšas nepazaudēt arī saikni ar pārdošanas procesu un tirgus realitāti, piemēram, sperot pirmo iepazīšanās soli pie uzņēmumiem, ko BALTA darbinieki identificējuši kā potenciālos klientus. "Manuprāt, tas uztur zināmā tonusā. Jo pie klientiem tu nevari braukt kā balta lapa – tev jāzina, kas notiek Latvijā, pasaulē, klienta industrijā, viņa uzņēmumā. Nevari dzīvot tikai savā «kastē», kur viss liekas ļoti rožaini, kamēr klientam varbūt tajā brīdī ir krīze un problēmas," Mārtiņš saka. Viņš uzskata, ka tirgū, tāpat kā labi pārdevēji, allaž ir vajadzīgi arī labi pārdošanas vadītāji, turklāt jebkurā nozarē un tā ir šo amatu priekšrocība. Tomēr arī uz vietas mainīgajā apdrošināšanas jomā izaicinājumu pietiek, sevišķi tagad, kad nozare aug līdzi augošajai Latvijas ekonomikai.
"Es domāju, ka balvu piešķīrēji kaut kādā veidā cits no cita špiko, jo paralēli esmu dabūjusi trīs balvas," smaida Jekaterina Stuģe, alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumu grupas Amber Beverage Group finanšu direktore. Finance Monthly Magazine nesen viņu atzinis par vienu no spēcīgākajiem finanšu jomas profesionāļiem Baltijas reģionā 2017. gadā. Jekaterina saņēmusi arī divus apbalvojumus prestižajā Business Worldwide Global Corporate Excellence Award tādās nominācijās kā Inovatīvākais gada finanšu direktors no Latvijas un Spēcīgākā izaugsmes stratēģijas vadības komanda Eiropā. Jekaterina komentē, ka šo balvu piešķīrēji ir starptautiski biznesa žurnāli Lielbritānijā, kuri izsludina atklāto nominantu pieteikšanu, un viņu šīm balvām nominējuši vairāki Amber Beverage Group sadarbības partneri.
Viena no vienkāršākajām stresa definīcijām – organisma reakcija uz faktoriem, kas tajā izraisa līdzsvara zudumu. Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kur netrūkst tehnoloģiju, milzīga informācijas apjoma, arī laika deficīta, šādu faktoru ir ļoti daudz. Tieši kura dēļ kādā brīdī cilvēks zaudē līdzsvaru, nav iespējams nodalīt, tāpat kā nevar nošķirt – stress darbā un stress ārpus tā. Stresa faktori ap mums ir jebkurā vidē, jautājums tikai – kad un kā sakrājusies spriedze liks par sevi manīt. "Es teiktu, ka tā mūsdienās ir jau globāla lieta, un uzņēmumiem šis ir īstais brīdis, lai par to sāktu domāt," spriež Elita Burmistrova, SIA Transcom Worldwide Latvia uzņēmējdarbības vadītāja, un piebilst, ka aizsargāties pret stresu izraisošiem faktoriem būtu jāiemācās tikpat pašsaprotami kā pret ultravioletajiem saules stariem.
Mūsu sabiedrība noveco, liecina demogrāfiskās tendences – 40% Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Rezultātā darba devējiem nopietni jādomā, kā darba tirgū labāk integrēt, atbalstīt un atbrīvot no aizspriedumainas attieksmes darbiniekus, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kā arī nodrošināt viņiem gan darbavietas un karjeras iespējas, gan motivējošus pasākumus ilgākai darbaspēju saglabāšanai.
