"Mēs katru dienu tīrām zobus, ķemmējam matus – rūpējamies par šīm ķermeņa daļām. Bet tieši tāpat jārūpējas arī par muskuļiem – tiem jāvelta kaut vai 5–7 minūtes dienā. Ja tā ir kaut neliela rītarosme pēc pamošanās, izkustinot visas locītavas, ķermenis jau funkcionē pavisam citādi: uzlabojas asinsrite, organisma apgāde ar skābekli, muskuļiem ir vieglāk darboties," saka centra Baltijas fizioterapija fizioterapeite Evita Kuzņecova.
Stāstot par ārstniecisko vingrošanu, kas der gan veselības problēmu risināšanai, gan profilaksei, viņa atzīst, ka cilvēki par tās pozitīvo efektu nu jau ir visai zinoši un tās popularitāte aug. Ir vairojusies arī sabiedrības izpratne par fizioterapiju kā tādu. Vēl pirms 9–10 gadiem daudzi, atnākot pie fizioterapeita un izdzirdot, ka būs jāvingro, brīnījušies, jo domājuši, ka fizioterapija ir fizikālās procedūras, aparāti u. tml. E. Kuzņecova spriež, ka ārstnieciskās vingrošanas popularitāti audzē arī zaļā domāšana, cilvēku vēlme veselības sarežģījumus risināt maksimāli dabiskā veidā, neķeroties uzreiz pie zāļu kaudzēm. Tāpat par vingrošanu liek domāt sēdošā laikmeta izraisītās blaknes. Daudzi, kas līdz šim bijuši fiziski mazaktīvi, bet izlēmuši sākt apmeklēt sporta zāli, vispirms nāk pie fizioterapeita, lai iemācītos vingrot pareizi un vēlāk sporta zālē savam ķermenim nenodarītu pāri ar nepareizu muskuļu noslogošanu. "Galvenais jau ir atnākt un sākt. Un nebūs tā, ka tev jau pašā sākumā liks smagumus uz kājām un liks šausmīgi svīst un pārpūlēties," fizioterapeite iedrošina.
Līdz ar ārstniecisko vingrošanu, protams, tiek dedzinātas kalorijas un paātrinās vielmaiņa, taču sagaidīt, ka šādi tiks nomests liekais svars, ir kļūdaini. "Ārstnieciskā vingrošana strādā muskuļu savešanai kārtībā. Savukārt, lai zaudētu svaru, vajadzīga aerobā slodze – ilgas, raitas pastaigas, riteņbraukšana, slēpošana, viss, kas ir ilgstošs, ciklisks," skaidro E. Kuzņecova. Tāpat ārstnieciskā vingrošana nebūs īstais paņēmiens, lai uzaudzētu muskuļu masu. Tā muskuļus nostiprina, tos nodarbinot ar mazāku svaru un vairāk atkārtojuma reizēm, savukārt muskuļu reljefs veidojas, strādājot ar citām to šķiedrām un citā režīmā – ar lielu svaru un maz atkārtojuma reizēm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. februāra, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!