Kad flokšu audzētājai un selekcionārei Tatjanai Kočānei vaicāju, kas viņa ir pēc profesijas, atbilde ir: "Māmiņa." Atelpai no mammas rūpju pilnās ikdienas kņadas viņa atradusi meditatīvu sazemēšanās praksi puķu dārzā. Tagad Tatjanas dārzu krāšņo daži simti flokšu šķirņu un jau ap 20 pašas selekcionētu šķirņu, kuras cilvēkiem ļauts izsmaržot kā aromterapijas seansā.
Lai gan mūsu tikšanas laikā Balvu novada Rugājos sausums jūlija otrajā pusē vēl nav atkāpies, dārzs zied un smaržo. Tas no saimnieces ik dienas prasa trīs stundu laistīšanas procesu, līdz dīķis teju sauss. Bet Tatjana ne mirkli neļauj nojaust, ka kaut kas būtu par grūtu.
Nav kauns uz ceļiem krist
Mums pretī mammai līdzi steidzas dārza jaunākais saimnieks un lietišķi uzsāk sarunu: "Labdien! Mani sauc Miķelis Kočāns. Te nekas daudz nav jādara – no flokšiem sataisa sēkliņas, iesēj, un aug." Mamma nosmaida vien – kad šoziem aizbraukuši uz pilsētu un dēlam iedota kabatas nauda, puika veikalā nav gājis meklēt rotaļlietu stendu, bet pa taisno uz dārzkopības nodaļu. "Zemenes nopirku, arbūzu sēklas nopirku, un vēl man ir daudz cit
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!