Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Pareizi plānojot darbus, ar nezālēm iespējams tikt galā

Dārzs bez nezālēm

Ravēšana dažiem šķiet kā meditatīvs process, taču lielākajai daļai dārzu saimnieku nezāļu apkarošana ir nopietna problēma. Taču ir veidi, kā to augšanu piebremzēt un ar tām tikt galā efektīvāk, turklāt izmantojot gluži dabiskas metodes.

Jāzina, kad

Arī nezālēm ir savs specifisks izplatīšanās veids – vieni augi izplatās ar saknēm, citi ar sēklu palīdzību, un abos gadījumos ir noteikta augšanas dinamika. Kvalitatīva augsnes apstrāde pavasarī nodrošina to, ka nezāļu sēklas sadīgst vienmērīgi. Sīkdrupataina, bet ne saputekļota augsnes kārtiņa virs iesētām sēklām vai iestādītiem stādiem ir tas, kas nepieciešams, lai nezāļu sēklas dīgtu vienlaikus, skaidro agronoms Māris Narvils. Tad arī ir vienkāršāk ar tām tikt galā. Mazas nezālītes, kas svaigi sazēlušas, ir viegli iznīcināt, augsni uzrušinot. Tām nav izveidojusies stipra sakņu sistēma, un tās vēl ir trauslas. No neuzrušinātas augsnes mehāniski raut ārā nezāli nav efektīvi, jo kātiņš var notrūkt, bet no zemē palikušajām dzīvīgajām saknēm veidosies atkal jauns augs. Ja dārzs ir liels un augi sastādīti vagās, to apstrādei var izmantot rindstarpu apstrādes tehniku ar griezējveida asmeņiem, kas sašķeļ to nezāļu saknes, kurām tieši šī daļa ir spēcīga un nodrošina vairošanos.

Rūpīgi uzrušinām dobītes un sasējam visādus labumus, kurus ceram ieraudzīt braši augam. Bet arī nezāles nesnauž – to sēklu sadīgšana sākas praktiski uzreiz pēc augsnes apstrādes, tas nozīmē, ka apkarošanas pasākumu izpildei jābūt gatavībā tūlīt vai vēlākais pēc nedēļas. No sēklām dīgstošās nezāles visvienkāršāk apkarojamas dīgļlapu fāzē, kad mehāniski var iznīcināt pat līdz 100% sadīgušo nezāļu. Arī laikapstākļiem ir nozīme nezāļu apkarošanā. Vislabāk ravēt dienu pēc lietus. 


Konkurē ar kultūraugiem

Jāatceras, ka nezāles nav tikai estētiska problēma vien, – tās cīnās ar jūsu audzētajām kultūrām, tā teikt, par vietu zem saules, izmantojot tos pašus resursus – barības vielas, ūdeni, gaismu. Tā ir viņu dabiskā atrašanās vieta, un, ļaujot nezālēm vaļu, tās nomāks jūsu ražu. Lai izdzīvotu bez laistīšanas, daudzām nezālēm ir attīstījušās neticami garas saknes. Tātad tās spēj uzņemt daudz vairāk uzturvielu nekā mūsu kultūraugi. Tās ir spēcīgākas, jo spēj sadabūt no augsnes vajadzīgās vielas bez mēslošanas. Tāpēc racionālāk ir ravēt un rušināt biežāk, neļaujot nezālēm sasniegt lielu augumu un tādējādi atņemt spēku kultūraugiem. Ieteicams nezāles iznīcināt ne tikai dobēs vai vagās, bet arī uz taciņām starp tām.


Mulča nomāc nezāles

Ar nezālēm iespējams tikt galā arī necīnoties, un šī iedarbīgā metode ir augsnes mulčēšana. Pareizi nodrošinot mulčas kārtu, iespējams nomākt nezāļu augšanu, jo tās vienkārši netiks mulčai cauri. Turklāt mulča palīdz saglabāt augsnē mitrumu un nav nepieciešama bieža laistīšana. Atkarībā no izvēlētā mulčas veida tā var kalpot arī augsnes uzlabošanai, piemēram, priežu mizu un kūdras mulča augsni padarīs skābāku, un šādi mulčēt vajag tos augus, kam tīk skābāka vide. Savukārt svaigi pļauta zāle satrūdot palielinās slāpekļa daudzumu augsnē, kas nepieciešams augu zaļās masas veidošanai. Mulčēšanai var izmantot arī salmus, koksnes skaidas, rudenī – nobirušās koku lapas. Kaut arī mulčēt var gandrīz jebkurus augus, tomēr jāņem vērā arī rūpes par citiem radījumiem, tādēļ ne visas dobes apstrādājiet ar mulču. Savvaļas bites bieži izmanto augsni peru attīstībai, taču augsne, kas pārklāta ar mulču, tam nav derīga. Pēdējo gadu laikā klimata piesārņojuma un izmaiņu dēļ sarūk bišu populācija, taču bites un citi apputeksnētāji ir kritiski svarīgi ekosistēmu funkcionalitātes saglabāšanai, kā arī pārtikā lietojamo augu valsts produktu nodrošināšanai. 


Noder arī uzturā

Pavasarī, kamēr nezāles vēl ir svaigas un trauslas, tās var izmantot arī uzturā. Piemēram, gārsas lapiņas, pieneņu lapas un arī ziedus, balandas, nātres, virzu u. c. Gārsa satur olbaltumvielas, bioflavonoīdus, organiskās skābes, ēterisko eļļu, fitoncīdus, pektīnus, šķiedrvielas, daudz C vitamīna, karotīnu, kāliju, mangānu, dzelzi, varu. Nātres satur serotonīnu, fitoncīdus, organiskās skābes, tajā skaitā dzintarskābi, C, B1, B2, K vitamīnus, minerālvielas – dzelzi, kāliju, kalciju, varu, selēnu. Nātru lapās ir divreiz vairāk karotīna nekā burkānos un divreiz vairāk C vitamīna nekā upenēs. Virza satur minerālvielas un C, E vitamīnus, karotīnu, miecvielas, organiskās skābes. Pieneņu ziedkopas un lapas satur C, B1, B2, E vitamīnus, minerālvielas – dzelzi, kāliju, kalciju, mangānu, cinku, selēnu, varu, olbaltumvielas, sveķveida vielas, flavonoīdus, kumarīnus u. c. 5

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits