Ziedu un dekoratīvo stādījumu kopšana
No 1. līdz 3. novembrim jāraugās, kādi darbi darāmi košumdārzā. Ja krizantēmas, miķelīši un citas rudens puķes vēl zied un sals tās nav apskādējis, tās apgriezt nevajag. Ziemcietēm, kas noziedējušas un kuru nokaltušās ziedkopas jau novāktas, zaļās lapas var arī atstāt, taču dzeltenās, nokaltušās un bojātās noteikti jānogriež. Uz ziemu nekad neapgriež akmensdārzu ziemcietes un ziemcietes ar ziemzaļu un mūžzaļu lapojumu.
Sakņu dārzeņu kopšana
4. un 5. novembrī steidziet iestādīt ziemas ķiplokus. Tiem jāpagūst adaptēties augsnē, pirms tā kārtīgi sasalst. Nu jau vairs nav jāuztraucas, ka sadīgs pāragri, jo novembrī, agrāk vai vēlāk, tomēr iestājas kārtīgs sals kaut uz nedaudzām dienām. Sakopiet dobes sakņu dārzā, iestrādājiet tajās fosfora mēslojumu, kaļķojamo materiālu, piemēram, dolomītmiltus, kaļķi, krītu vai pelnus. Savediet kārtībā mehānisko, elektrisko un ar degvielu darbināmo dārza tehniku – notīriet, uzasiniet, labojiet, ja nepieciešams, un izvērtējiet, ko vajadzēs iegādāties nākamajā dārzkopības sezonā.
Augļu koku un ogulāju kopšana
6. un 7. novembrī, kamēr nav iestājies sals, saudzīgi ar suku no vecākiem augļu koku stumbriem notīriet vecās mizas plēksnes, sūnu un ķērpjus. Kad stumbri notīrīti un viss kopā ar iespējamajiem kaitēkļiem aizvākts, nokaļķojiet koku stumbrus un skeletzaru pamatnes – jā, šis darbs ir darāms nevis pavasarī, bet īsi pirms sala iestāšanās, jo kaļķošanas jēga ir pasargāt koku mizu no plaisāšanas un slimību iekļūšanas brūcēs, kas notiek krasu gaisa temperatūras svārstību dēļ. Ļoti vecus kokus ar raupju, biezu mizu var arī nekaļķot, taču tie rūpīgi jānotīra.
Vecos rudens aveņu stumbrus, kas beiguši šogad ražot, jānogriež. Griezt var līdz ar zemi un pēc tam augsni nomulčēt. Jāatstāj šī gada dzinumi, jo uz tiem nākamgad veidosies ogas.