Izskatīgas un izturīgas
Kāršrozes ir ziemcietes, taču tās parasti ir divgadīgs augs, kaut arī savvaļā aug un zied vairākus gadus, kā arī siltā klimatā un īpaši labvēlīgos kopšanas apstākļos arī kā kultūraugs spēj priecēt vairākus gadus. To izcelsme ir mērenā klimata zona ziemeļu puslodē, bet tās ir lieliski piemērotas arī audzēšanai Latvijā! Kāršrozes ir malvu dzimtas (Malvaceae) lakstaugi un Eiropas daiļdārzos tikušas audzētas jau kopš viduslaikiem, bet Latvijā vismaz kopš XIX gadsimta vai vēl senāk. Pie mums tām ir dažādi nosaukumi – kāršroze, kokroze, arī štokroze –, kas aizgūti no vācu valodas, kurā šim augam nosaukums ir Stockrose. Savvaļā sastopamo kāršrožu šķirni Althaea officianalis jeb alteju izmanto ārstniecībā, bet dekoratīvās ir sugas Alcea rosea izcelsmes kāršrozes. Augu zinātniskajam nosaukumam tiek lietoti divi sinonīmi. Puķkopības literatūrā un katalogos kāršrozes periodiski tiek sauktas gan par altejām (Althaea), gan alcējām (Alcea), kas tomēr apzīmē vienu un to pašu augu.
Bagātīga izvēle
Augi ir slaidi, gari – sasniedz pat divu metru augstumu, ar krāšņām ziedu vārpām, kuras raisa gan pildītus un krokotus ziedus, gan vienkāršas "taurītes" ar izteiksmīgu vidusdaļu. Kāršrozes ir pieejamas teju visās varavīksnes krāsās, pat gandrīz melnos toņos (pēdējo gadu dārzkopības modē ir aktuāli augi ar ļoti tumšiem ziediem vai dekoratīvām lapām, no tiem mēdz veidot monohromus stādījumus, papildinot ar nelieliem citu krāsu akcentiem), izņemot zilos toņus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 24. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!