Tajā pašā laikā vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju neveic uzkrājumus 3. pensiju līmenī un neplāno to sākt darīt.
Aptauja* atklājusi, ka Latvijā un Lietuvā situācija ir vienāda – abās valstīs 80% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav gana daudz īpašumu un uzkrājumu, lai varētu izdzīvot pensijas gados, 15% domā, ka viņu uzkrājumi ir daļēji pietiekami, bet tikai 5% ir pārliecināti, ka viņiem ir pietiekams līdzekļu uzkrājums vecumdienām. Igaunijā iedzīvotāji jūtas nedaudz pārliecinātāki par savu labklājību pensijas gados – 7% apgalvo, ka uzkrāts pietiekami daudz, bet 73% domā pretēji.
"Vienkāršākais veids, kā parūpēties par savu labklājību pensijas gados, ir jau laikus veidot uzkrājumus visos trīs pensiju līmeņos – papildus valsts nodrošinātās pensijas kapitālam katrs pats veikt var iemaksas pensiju 3. līmenī, atvēlot tam tik daudz naudas, cik konkrētajā dzīves posmā var atļauties, līdzīgi kā to dara Rietumeiropas valstu iedzīvotāji. Taču diemžēl redzam, ka lielākā daļa iedzīvotāju brīvprātīgos uzkrājumus pensijai neveic – Luminor aptaujā 70% respondentu atzina, ka viņiem nav pensiju 3. līmeņa. Galvenais šķērslis, kāpēc iedzīvotāji neizmanto pensiju 3. līmeni, ir brīvu naudas līdzekļu trūkums. To atzinusi gandrīz puse jeb 46% no tiem, kas uzkrājumus šajā pensiju līmenī neveic – Lietuvā tie ir nedaudz mazāk (41%), bet Igaunijā tikai 31%. Tajā pašā laikā 29% latviešu netic, ka pensiju 3. līmenī ieguldītais naudas apjoms pieaugs, bet 17% nav bijis laika vai vēlmes par to domāt," stāsta Anželika Dobrovoļska, Luminor pensiju produktu vadītāja.
Speciāliste uzver, ka šajā pensiju līmenī iemaksu apjoms un biežums nav ierobežots, līdz ar to brīžos, kad finansiālā situācija ir sliktāka, var iemaksāt kaut vai dažus eiro mēnesī, bet tad, kad ir iespēja, iemaksu apjomu palielināt. Pastāv arī citas uzkrājumu veidošanas iespējas, piemēram, investēšana vai nekustamā īpašuma iegāde. Jebkurā gadījumā ir svarīgi rīkoties un būt noteicējiem pār savu nākotni.
* Luminor aptauja tika veikta 2020. gada maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aptaujājot 1618 respondentu vecumā no 23 līdz 59 gadiem.