Ūdens seniora organismam

Pērn jūnijā, kad Latvijā ilgstoši valdīja tveice, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi (NMPD) devās vairāk nekā 200 izsaukumos Latvijā, kur cilvēkiem karstuma dēļ bija radušās veselības problēmas, turpretim augustā, kad karstums nebija tik liels, reģistrēti tikai 30 izsaukumi, liecina NMPD dati.

Galvenais sliktās pašsajūtas iemesls, kā atzīst mediķi, ir nepietiekama šķidruma uzņemšana tveicīgās dienās. Paaugstināta gaisa un ķermeņa temperatūras, kā arī intensīvas slodzes apstākļos organisms pastiprināti svīst un straujāk zaudē šķidrumu. Organisma atūdeņošanās samazina tā veiktspēju, paaugstina sirds ritmu, kā arī var radīt apziņas traucējumus. Visvairāk dehidratācijas riskam pakļauti bērni un seniori, kā rezultātā iespējami nopietni kognitīvo spēju traucējumi.

Senioriem karstā laikā nepieciešams piedomāt pie atbilstoša apģērba. Nereti izvēlētais apģērbs ir tumšās krāsās, biezs un gaisu necaurlaidīgs, kā dēļ iespējama strauja pārkaršana, ūdens dehidratācija un pat ģībonis. Ieteicams izvēlēties vieglu un elpojošu apģērbu. Dodoties ārpus mājas, līdzi ņemt pudeli ar ūdeni. Īpaši piesardzīgiem karstā laikā jābūt insulīna pacientiem, kuriem pēc aptiekas nevajadzētu apmeklēt publiskas vietas, jo iegādātie medikamenti (insulīns) jātur aukstumā un pēc iespējas ātrāk jānovieto atbilstoši nosacījumiem. 

Maldīgs ir uzskats, ka par ūdens trūkumu organismā liecina slāpes. Tās rodas tikai tad, kad jau sākusies dehidratācija. Par ūdens trūkumu organismā signalizē arī garastāvokļa maiņas un lēna reakcija, sauss deguna dobums, tumšs urīns, vājums un nogurums, sausas vai sasprēgājušas lūpas un galvassāpes. Viens no būtiskiem dehidratācijas signāliem ir arī izsalkums. Ja aizmirsies iedzert ūdeni, var rasties maldinoša sajūta, ka gribas ēst. Tādos gadījumos visbiežāk kārojas saldumu vai miltu izstrādājumu, tāpēc vispirms ieteicams izdzert glāzi ūdens un, iespējams, izsalkums pazudīs. 

Dienā uzņemtā šķidruma daudzumam jābūt ne mazāk kā diviem litriem ūdens. Īpaši tveicīgā laikā ūdeni nepieciešams uzņemt ik pēc 15 minūtēm. Taču pie izdzertā šķidruma nevar pieskaitīt saldinātos un gāzētos dzērienus, kafiju un tēju, jo, piemēram, pēc vienas kafijas krūzes izdalās divtik lielāks šķidruma daudzums. Ūdens dzeršanu var vienmērīgi sadalīt, vienu glāzi iedzerot uzreiz pēc pamošanās, 30 minūtes pirms brokastīm, pusdienām, vakariņām un stundu pēc maltītēm, tad – īsi pirms došanās gulēt. Ūdenim var pievienot nedaudz citrona, piparmētras vai svaigu gurķi, kas tam radīs vieglu un patīkamu garšu.