Par sirds veselību ir daudz runāts gan dažādās kampaņās, gan medijos, taču tēmas aktualitāte nemainās, tāpat kā uz pozitīvo pusi nemainās mirstības statistika. Starp citu, ir ierasts veselības kontekstā runāt par mirstību, taču jāpievēršas arī dzīves kvalitātei! Mūsdienās ir pieejamas inovatīvas, efektīvas ārstēšanas metodes, medikamenti u. c. terapijas veidi, kas mirstību novērš, taču ir jādomā par slimnieku dzīves kvalitāti, kas būtiski cieš. Piemēram, izplatīts sirds ritma traucējums ir mirdzaritmija, kas ir viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem. Visbiežāk līdz insultam noved ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, kas ir arī viens no mirdzaritmiju izraisošiem faktoriem. Pārciešot insultu, vairāk nekā ceturtā daļa mirdzaritmijas pacientu mirst, taču lielai daļai pacientu ir risks palikt paralizētiem un kopjamiem, skaidro Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis.
Pusei insulta pacientu – arī mirdzaritmija
Mirdzaritmija ir izplatīts sirds ritma traucējums – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem, kad sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos. Savukārt trombi var izkļūt ārā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas, pārtraukt asinsapgādi smadzenēs un izraisīt insultu. Kā liecina Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienības dati, aptuveni pusei insulta pacientu ir konstatēta mirdzaritmija, kas vairumā gadījumu nav ārstēta vai ir nepietiekami ārstēta.
"Mirdzaritmiju var raksturot kā sirds aritmijas veidu, kad sirdsdarbība noris neritmiski – ātrāk vai lēnāk nekā veselam cilvēkam. Pati aritmija nav dzīvībai bīstama, bet tādas ir tās izraisītās komplikācijas, piemēram, aritmijas gadījumā asins plūsma ir haotiska, un tās dēļ var veidoties trombi sirdī. Tieši tie ir biežs insultu izraisītājs.
Galvas smadzeņu insults, kam raksturīgi runas, kustību un citi traucējumi, Latvijā gandrīz pusē gadījumu ir mirdzaritmijas izraisīti.
Eiropā – ap 20% gadījumu. Otrs mirdzaritmijas izraisītais veselību negatīvi ietekmējošais faktors ir mazāk efektīva sirdsdarbība, tas savukārt ir sirds mazspējas, elpas trūkuma iemesls," skaidro Kārlis Trušinskis.
Nevienmērīgs pulss, paaugstināts asinsspiediens
Mirdzaritmija ļoti bieži nenorit viena – daļā gadījumu tā ir, piemēram, vārstuļu slimības, miokarda infarkta, sašaurinātu asinsvadu, vairogdziedzera slimību pavadone. Lai mirdzaritmiju novērstu, ir iespējams iedarboties uz izraisītājmehānismu. "Lielā daļā gadījumu mirdzaritmiju izraisošos iemeslus mēs precīzi nevaram noteikt, bet tipiskākais riska faktors ir paaugstināts asinsspiediens, kas netiek kontrolēts un ārstēts, turklāt ir raksturīgs ilgāku laiku. Tas var veicināt mirdzaritmijas rašanos. Arī smēķēšana, stress, miega traucējumi, cukura diabēts ir sirds un asinsvadu sistēmai, kā arī veselībai kopumā kaitīgi elementi un mirdzaritmiju veicinoši faktori," uzsver ārsts.
Mirdzaritmiju diagnosticē samērā vienkārši – ar elektrokardiogrammas palīdzību. Cilvēks pats var sekot līdzi pulsa ritmam, asinsspiediena svārstībām un, ja ir aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, doties pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīs uz tālākiem izmeklējumiem. Mirdzaritmija gan mēdz slēpties – neritmiskā sirdsdarbība nav pastāvīga, bet uznāk un pāriet, un dažkārt tieši kardiogrammas laikā sirds ritms ir normāls. Tāpēc var būt nepieciešama papildu izmeklēšana, piemēram, Holtera monitorēšana jeb sirdsdarbības pieraksts 24 stundu garumā.
Visas sabiedrības atbildība
Mirdzaritmijas ārstēšana balstās uz aritmijas ārstēšanu un insulta profilaksi. Ļoti svarīgi ir novērst veselības traucējumus, kas izraisa mirdzaritmiju. Mirdzaritmijas riska faktori ir, piemēram, pacienta vecums, sirds mazspēja, ateroskleroze. Līdz ar vecumu saslimšanas risks pieaug, un ir pieņemts uzskatīt, ka visvairāk tam pakļauti seniori pēc 60–65 gadu vecuma. Taču arī 40–50 gadu veciem cilvēkiem jāseko līdzi savai veselībai, lai gan ikdienas steigā bieži piemirstas to darīt. Ir novērots, ka sirds slimības piemeklē aizvien jaunākus cilvēkus. Ja risks ir trombi, nepieciešams lietot terapiju asins šķīdināšanai. Kārlis Trušinskis skaidro: "Pēdējos gados ir daudz izdarīts, lai uzlabotu ārstēšanās kvalitāti un pieejamību mirdzaritmijas pacientiem. Liels izrāviens pēdējā gada laikā saistāms ar modernu asinis šķīdinošu medikamentu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, tie šogad būs pieejami no 1. aprīļa. Medikamenti bija pieejami arī līdz šim, taču pacientiem tie bija jāiegādājas par pilnu cenu, kas daudziem slimniekiem bija par dārgu. Jāuzlabo slimības diagnostika, jo, atklājot šo aritmiju un savlaicīgi sākot ārstēšanu, iespējams pacientus pasargāt no invalidizējošām sekām, respektīvi, galvas smadzeņu insulta. Pirmie soļi ir sperti, bet jau tagad ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešams uzlabot invazīvu aritmijas ārstēšanas metožu pieejamību Latvijā un paplašināt pacientu loku, kuriem valsts kompensē mūsdienīgus un efektīvus medikamentu. Tikpat svarīgi ir veicināt pacientu izpratni par slimību, mudināt atpazīt simptomus un nepieciešamības gadījumā arī ārstēties. Katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu veselību. Ir daudz darāmā gan mums, ārstiem, gan pacientiem un arī lēmumu pieņēmējiem, kas turpmākos četrus gadus atbildēs par veselības politiku Latvijā."