Dusmu enerģija
Novembrī publiskotie jaunākie Benu Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka 13% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 laikā biežāk sākuši strīdēties ar tuviniekiem (3% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk nekā parasti). Salīdzinājumā ar šīgada aprīlī veiktu līdzīgu aptauju rudenī strīdi ar tuviniekiem notiek biežāk, jo pavasarī, Covid-19 pirmajā vilnī, tikai 6% iedzīvotāju atzīmējuši, ka attiecības ar tuviniekiem pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.
Tiesa, labā ziņa ir tā, ka 78% aptaujāto Stresa termometra rudens pētījumā norāda, ka vīrusa pandēmija viņu attiecības ar tuviniekiem nav mainījusi. 5% pauduši viedokli, ka strīdu šobrīd ir mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% respondentu konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja.
Benu Aptiekas uzrunātā eksperte, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece, komentējot stresa pieaugumu sabiedrībā, atgādina klasiskās cilvēku reakcijas fāzes un izjūtas dažādās krīzēs, par kādu saucama arī Covid-19 situācija. Pirmā fāze ir šoks – iekšējs apdullums, emocionāla anestēzija, kurai seko nākamā fāze ar izjūtu, ka "tā ir kļūda", "tas nenotiek, tā nevar būt", psihe mēģina izglābties, noliedzot situāciju un attālinot sevi no šiem notikumiem. Pēc tam sākas aizsardzības mehānisms – noliegums, kas ir pretestība sarežģītai informācijai, piemēram, ziņai, ka cilvēks ir inficējies. Sākot samierināties ar notikumu, cilvēki nonāk dusmu un vainīgā meklēšanas fāzē. Aiz spēcīgajām dusmām slēpjas citas dziļākas izjūtas – bezspēcība, ievainojamība un kontroles zaudēšana. "Šajā pandēmijas laikā pētnieki izceļ, ka izteikti izjūtam – kontrole pār pasauli vairs nav pašu cilvēku rokās," saka Biseniece. Kontroles trūkums var radīt vēlmi pieslieties kādai sazvērestības teorijai, kas piedāvā vienkāršu skaidrojumu, tāpat kontroles trūkums var izraisīt paniskas bailes, dziļu izmisumu, panikas lēkmes un vientulības izjūtu, kas virza uz izolētību un depresiju, ko raksturo nemiers un apjukums un raksturīgās psihosomatiskās izpausmes.
Biseniece norāda, ka Covid-19 apstākļu radītās emocionālās svārstības pārdzīvo gan visa sabiedrībā kopumā, gan katrā ģimenē katrs atsevišķi. Savstarpējās attiecības ģimenē īpaši tiek bojātas, ja dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantotas dusmas vai aizkaitinājums. Šobrīd tuvinieki daudz laika pavada kopā un nonāk daudz ciešākā kontaktā, kas, iespējams, lielai daļai cilvēku atšķiras no ierastā ikdienas ritma. Turklāt ir jādalās ar telpu, laiku, datoru un citiem sadzīves priekšmetiem, kas var radīt nesaprašanos un konfliktus. Tāpat svarīga ir laika un pienākumu godīga sadale un plānošana. Piemēram, ja abiem vecākiem mājās ir jāstrādā un arī jāveic vecāku pienākumi, sekojot bērna mācībām, tad ir nepieciešama skaidra un godīga vienošanās. Pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami.
Psihoterapeite skaidro, ka Covid-19 laikā spriedze īpaši pieaug pāru attiecībās, jo pret svešiniekiem cilvēkam ir tendence būt uzmanīgam un kontrolēt savas emocionālās izpausmes, savukārt pret savējiem emociju kontrolei nepietiek spēka un tā mazinās. Biseniece norāda, ka vēl sliktāk ir gadījumos, kad tuvinieki tiek izmantoti, lai izlādētu savas negatīvās emocijas, trauksmi un dusmas, aiz kurām patiesībā slēpjas bailes. Tas ģimenes locekļus atgrūž, uzkrājas aizvainojumi, un vairojas dusmu enerģija. Ir ļoti svarīgi, ka ģimenē katrs pieliek savus pūliņus un neļaujas emociju izvirdumiem, kas pašam konkrētajā brīdī sniedz atvieglojuma sajūtu, bet ilgtermiņā rada attiecību sarežģījumus. Krīzes situācijās attiecību nozīme tuvinieku vidū tikai pieaug, jo savstarpējais atbalsts vislabāk palīdz tikt cauri grūtībām. Ģimene ir komanda, kurai arī jāstrādā kā komandai, proti, visiem kopā, uzsver Biseniece. Tāpat speciāliste atgādina, ka krīzes laiks sniedz iespēju mācīties uzklausīt, nepārtraukt, izprast atšķirīgas emocijas un saprast arī pašiem sevi.
Ātra anestēzija
Jaunākie Benu Aptiekas Stresa termometra rezultāti liecina, ka rudenī, atkal saasinoties Covid-19 krīzei un pastiprinoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 56% Latvijas iedzīvotāju izmaiņas savā alkohola patēriņā nav novērojuši, 11% alkoholu lieto mazāk nekā parasti, taču 10% respondentu atzinuši, ka alkoholu sākuši lietot biežāk (3% izteikti biežāk, 7% – nedaudz biežāk). Tas gan ir mazāks rādītājs nekā pavasara aptaujā aprīlī, kad apstiprinošu atbildi par alkohola patēriņa pieaugumu sniedza 16% aptaujāto. Tajā pašā laikā rudenī vairāk kļuvis to Latvijas iedzīvotāju, kas sākuši biežāk smēķēt: aprīlī veiktajā aptaujā pie cigaretēm biežāk bija sākuši ķerties 6% aptaujāto, bet rudenī – jau 8% respondentu.
To, kā cilvēks uzvedas krīzes un ilgstoša stresa apstākļos, nosaka viņa adaptācijas spējas, kas atkarīgas kā no iekšējiem resursiem un cilvēka garīgās veselības, tā no ārējiem apstākļiem, norāda narkoloģe psihoterapeite Ilze Maksima. Viens variants – cilvēks var pielāgoties un iemācīties sadzīvot ar ilgstošo stresa situāciju, gūstot pēc iespējas mazākus zaudējumus un iegūstot garīgā stāvokļa līdzsvarotību. Otrs – netikt ar to galā un nepārdomāti izvēlēties kaut ko, kas palīdz tikai īstermiņā, lai arī šis šķietami labais palīgs rada vēl lielākus ilgtermiņa zaudējumus. Šeit Maksima min kaitīgo ieradumu efektu vai tā saucamo pašārstēšanos, kur, lai slāpētu negatīvās emocijas un rastu tām "anestēziju", tiek izmantots alkohols, nikotīns, nomierinoši medikamenti, narkotiskās vielas, sociālie tīkli, azartspēles un citi atkarību izraisoši procesi. Psihoaktīvās vielas vai stimulējošie procesi pārstimulē mūsu baudas centrus centrālajā nervu sistēmā un rada pozitīvisma un labsajūtas "plūdus", pēc kuriem iestājas "sausums", kura laikā rodas vēlme lietot vēl, lai atkal būtu labi. Pārmērīga un regulāra šo vielu un procesu lietošana noved pie atkarības, un par atkarīgo ir risks kļūt ikvienam cilvēkam, ja savlaicīgi netiek izvērtēti riski un kritiski novērtēta paša uzvedība un izvēles.
Maksima uzsver, ka krīzes laikā ir īpaši svarīgi sekot līdzi savām prioritātēm un mentālās veselības līdzsvaram. Ja ir slikta pašsajūta, alkohols vai cigarete noteikti nav vienīgie veidi, kā sev palīdzēt un atslābināties. Jāsaprot, kas šādās reizēs labāk palīdz. Kā daži no ieteikumiem ir sen aizmirsti hobiji, sports, saziņa ar ģimeni, radiem un draugiem, spēles, mūzika, literatūra un citi. Ja kaitīgās vielas nav pirmā un vienīgā izvēle, tad atkarību risks uzreiz kļūst mazāks. Maksima atgādina, ka ļaušanās atkarību kārdinājumam ir liels slogs sabiedrības veselībai, savukārt pašam cilvēkam tas nozīmē zaudētus dzīves gadus, kas ir milzīga vērtība. Speciāliste aicina: "Nezaudēsim savu vērtību! Ja ir šaubas par sevi, labāk lūgt palīdzību profesionāļiem, kas var sniegt atbildes un palīdzēt ar risinājumiem."