Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Stress

Domas fiziski sāp

Amerikāņu zinātnieki eksperimentā pierāda, ka darba vietā piedzīvots psiholoģisks stress var likt ķermenim sāpēt.

Ceļā uz labsajūtu – kā pārvarēt muguras sāpes un stresu?

Mūsdienu mazkustīgais un saspringtais dzīves ritms mēdz atstāt savas sekas, tādēļ ķermeņa muskulatūras, galvenokārt muguras sāpes un saspringums kļūst par aizvien nozīmīgāku veselības aprūpes problēmu. Veselības pratība jeb spēja sev palīdzēt ar vienkāršiem darba rīkiem kļūst par būtisku mūsu ikdienas sastāvdaļu. Ar ikvienam realizējamiem ieteikumiem un padomiem stresa un muguras sāpju mazināšanā dalās Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe , Pranamat ECO klīnisko pētījumu eksperte Dzintra Vāvere.

Stress darbā – plaša problēma

Dažādas aptaujas rāda, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā jeb, kā speciālisti to dēvē, no psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas var pat darboties kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Pasliktinās cilvēku darba spējas un darba mūža ilgums, kas savukārt rada slogu ekonomikai. Piemēram, ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas aptuveni 617 miljardu eiro apmērā. Stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai retajā ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, liecina pētījumi.

RTU pētnieki palīdzēs atpazīt un cīnīties ar stresu darbā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieki starptautiskā projektā izstrādā īpašus mācību moduļus un praktiskus rīkus, kas palīdzēs organizācijām un darbiniekiem visā Eiropā atpazīt, novērst un izvairīties no stresa darba vietā, portālu Diena.lv informēja RTU.

Sīkumi ikdienas uzlabošanai

Depresija un stress – divas moderno laiku ķibeles. Depresija – neapmierinātība ar pagātnes darbībām, stress – bažas par rītdienu. Nav noslēpums, ka milzīga neapmierinātība ar notiekošo valda sabiedrībā gan tepat, Latvijā, gan citviet pasaulē. Arī manis paša nemitīgās pārdomas par pagātni un nākotni mudināja ķerties klāt šai tēmai. Taču atrast risinājumu depresijai, stresam un citām ar mūsu garīgo un psiholoģisko labsajūtu saistītajām nebūšanām, izrādās, nav nemaz tik sarežģīti. Apzinātības metodes, meditācija, dažādas terapijas, elpošanas vingrinājumi un pat ēšanas veidi un diētas ir tie rīki, kurus var samērā vienkārši izmantot un kuri neprasa lielus ieguldījumus, toties var izrādīties pat ļoti efektīvi un ikdienā palīdzēt jebkuram.

Emocijas nav iespējams apēst

Cilvēki, kas cieš no emocionālās ēšanas, uz stresu vai negatīvām emocijām reaģē ēdot, pat ja nav izsalkuši.

Stress traucē nomest svaru

Intensīvs sports organismam ir stress. Ja fiziskās aktivitātes ir līdzsvarā ar laiku, kad ķermenis atpūšas un netiek fiziski noslogots, tas ir veselīgs, jūtas labi un spēj tikt vaļā arī no liekajiem tauciņiem. Savukārt, ja ķermenim netiek dots pietiekami daudz atpūtas, tā vietā to kārtīgi nemitīgi "izdzenot", organisms sāk pastiprināti ražot stresa hormonu kortizolu.

Kā valdīt pār stresu

Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk - jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -, tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut - lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski.

Pētījums: Katram trešajam akadēmiķim e-pasta skatīšana pirmdienu rītos sagādā stresu

Katrs trešais akadēmiķis sastopas ar nemieru, bailēm un stresu, atverot savu e-pastu pirmdienas rītā; iespējams, šis nepatīkamais satraukums skar cilvēkus arī citās nozarēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Tā secinājuši Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, kuri pirms vairākiem gadiem novēroja, ka kolēģus pirmdienu rītos pirms e-pasta kastītes atvēršanas vieno nemiers, tāpēc viņiem radās interese izpētīt šo tēmu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide