Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Stress

Nolaist tvaiku strīdos vai iedzerot?

Koronavīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi un pārmaiņas cilvēku ierastajā dzīves ritmā ir pārbaudījums iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Šībrīža neskaidrība, bažas par savu un tuvinieku veselību un turpmāko situāciju, daudziem arī attālinātais darbs un bērnu mācīšanās mājās rada papildu slodzi un paaugstina stresa līmeni. Tā kliedēšanai cilvēkiem šobrīd nav iespējas ķerties pie virknes paņēmienu, kurus viņi varbūt mēdza izmantot pirms Covid-19 pandēmijas, – izpaliek kolektīva sportošana, satikšanās un ballītes ar draugiem, pašdarbības kolektīvu pulcēšanās, kultūras pasākumi. Aptaujas rāda, ka ir tendence pieaugt kaitīgajiem ieradumiem, ko nereti uztveram kā stresa mazinātājus, – alkohola patēriņam, smēķēšanai.

Stress darbā – plaša problēma

Dažādas aptaujas rāda, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā jeb, kā speciālisti to dēvē, no psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas var pat darboties kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Pasliktinās cilvēku darba spējas un darba mūža ilgums, kas savukārt rada slogu ekonomikai. Piemēram, ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas aptuveni 617 miljardu eiro apmērā. Stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai retajā ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, liecina pētījumi.

Stress traucē nomest svaru

Intensīvs sports organismam ir stress. Ja fiziskās aktivitātes ir līdzsvarā ar laiku, kad ķermenis atpūšas un netiek fiziski noslogots, tas ir veselīgs, jūtas labi un spēj tikt vaļā arī no liekajiem tauciņiem. Savukārt, ja ķermenim netiek dots pietiekami daudz atpūtas, tā vietā to kārtīgi nemitīgi "izdzenot", organisms sāk pastiprināti ražot stresa hormonu kortizolu.

Kā valdīt pār stresu

Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk - jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -, tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut - lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski.

Pētījums: Katram trešajam akadēmiķim e-pasta skatīšana pirmdienu rītos sagādā stresu

Katrs trešais akadēmiķis sastopas ar nemieru, bailēm un stresu, atverot savu e-pastu pirmdienas rītā; iespējams, šis nepatīkamais satraukums skar cilvēkus arī citās nozarēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Tā secinājuši Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, kuri pirms vairākiem gadiem novēroja, ka kolēģus pirmdienu rītos pirms e-pasta kastītes atvēršanas vieno nemiers, tāpēc viņiem radās interese izpētīt šo tēmu.

Aptauja: Latvijā biežāk streso sievietes

Latvijā stresu vairāk piedzīvo tieši sievietes, liecina aptauja _Kas Latvijas iedzīvotāju dara laimīgu. _Aptaujā arī noskaidrots, ka stresa mazināšanai cilvēki salīdzinoši bieži izvēlas lietot alkoholu.Rezultāti liecina, ka pēdējā pusgada laikā stresa situācijas ir piedzīvojuši 89% sieviešu, savukārt vīrieši streso nedaudz mazāk (78%).

Veselību uzlabo stress, alus, netīrumi un raudāšana

Vairums no mums zina veselīga uztura pamatus un sportisko aktivitāšu labvēlīgo ietekmi uz veselību. Tomēr pastāv vēl daži mazāk zināmi un pat pārsteidzoši faktori, kas uz veselību atstāj labvēlīgu ietekmi!

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide