Uztura speciāliste: Neēst pēc sešiem – tā ir sevis un ķermeņa mocīšana

Ēdiens ir visapkārt

Mūsdienu pasaulē pārtikas produkti ir daudz vieglāk iegūstami nekā agrāk, turklāt tie ap mums ir it visur, un apzināti vai neapzināti tiekam rosināti apēst vairāk: darba sapulču telpā teju allaž uz galda ir cepumu trauks, bez uzkodām nav iedomājams neviens pasākums, arī, aizejot uz kino, filmas laikā kaut ko grauž gandrīz visa zāle. Arī informācijas par ēdienu visapkārt ir daudz vairāk nekā kādreiz (ēdienu blogi, skaistas pavārgrāmatas, atraktīvas receptes medijos utt.), kas arī liek tam pievērst vairāk uzmanības. "Lielāka problēma tomēr ir tie produkti, kas nopērkami jau gatavi – trīsstūrmaizes, jogurtiņi, šokolādes sieriņi, našķi utt. No tā paēst var, taču šūnas no tā neko nesaņem, jo tur ir maz šķiedrvielu, minerālvielu, vitamīnu, un pēc brīža jau atkal gribas kaut ko vēl. Apēd ko saldu, pēc tam gribas ko sāļu, tad atkal saldu, un tā pa riņķi," raksturo E. Kataja.

Mēs daudz ko ēdam pa ceļam, steigā, jo nav laika kārtīgai maltītei, tomēr pat tad vēlams atrast vērtīgāko variantu, ko ielikt vēderā: bulciņas vietā – piemēram, riekstus ar žāvētiem augļiem, ja jogurtu – tad bezpiedevu un komplektā ar kādu augli. Turklāt, ja reiz nav citas iespējas, labāk šādi pa ceļam iekost tad, kad esi iekāpis mašīnā vai apsēdies autobusā – tad ķermenim ir nosacīta miera sajūta, citādi ejot rijam lieliem kumosiem, kārtīgi nesakošļājot, un arī kuņģis stresā īpaši nestrādā.

Pārēšanās nav obligāta

Toties, kad pienākusi svētku reize, steigas un ātro uzkodu vietā priekšā parasti ir liels galds, kas pilns ar gardiem, pamatīgiem ēdieniem. Vēsturiski daudz ēdiena nozīmē pārticību, labklājību, un teju ikvienā ģimenē joprojām ir kāds, kas uzskata – ja uz svētku galda nebūs karbonādes, kotlešu, cepeša, rasola, sautētu kāpostu un vēl trīs veidu plātsmaižu, svētki nebūs līdz galam svētki un ciemiņi nebūs paēduši. "Tie ēdieni jau uz galda var būt, tikai jāpatur prātā, ka visi nav jānogaršo vai obligāti jāapēd vienā piegājienā," saka E. Kataja. Viņa norāda, ka svētku ēdienkarte vienmēr būs sātīgāka nekā ikdienā, ja vien cilvēks arī ikdienā nav radis ēst tieši to pašu. Tāpēc vismaz ēdienu apjomu ziņā nevajadzētu pārlieku atvēzēties – milzīgas rasola bļodas vietā var pagatavot nelielu. "Mums sabiedrībā vairs nav trūkuma ar ēdienu ikdienā, tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc svētkos galds būtu jāpiekrauj tā, ka lūst. Mēs taču tiksim pie ēdiena arī nākamajās dienās," uztura speciāliste teic. Lai gan ieradumus ir grūti mainīt, jo tas prasa pārskatīt visu pieeju svētku svinēšanai, tie tomēr pamazām transformējas, viņa novērojusi. Cilvēki mēdz izmēģināt trekno, tradicionālo ēdienu alternatīvas, un, recepti mazliet pamainot, var iegūt to pašu, tomēr vieglāku, vērtīgāku, interesantāku ēdienu.

Izvairīties no svētku pārmērībām var palīdzēt atiešana no galda, kad paēsts siltais ēdiens. Dalot dāvanas vai uzspēlējot kādu rotaļu, būs labāk, ja aukstās uzkodas atradīsies nostāk no acīm, piemēram, zviedru galda veidā istabas malā. Ja roka nemitīgi pēc kaut kā stiepjas, jānodrošinās arī, lai biežāk tai ceļā būtu ūdens vai tējas glāze, nevis ēdiens.

Svētkos tomēr vairāk nekā ikdienā apēd pat tie, kam kopumā nepiemīt tendence pārēsties. Ja nākamajā dienā vēders ir diskomfortā, slodze kuņģim jāmazina: brokastis, ja tās negribas, var izlaist, bet apvienot ar pusdienām, vakardienas karbonāžu un pīrāgu vietā jāēd kas vieglāks, jādzer daudz šķidruma un noteikti jāiziet pastaigāties. "Staigājot vēders iztaisnojas, kustības ievibrē ķermeni, arī kuņģis un zarnas sāk labāk darboties," E. Kataja pamato. Plaši reklamētos enzīmu preparātus gan viņa iesaka tikai pavisam akūtos gadījumos.

Divu dūru likums?

Par to, ka šodien ēdam vairāk nekā agrāk, liecina daudzās virtuvēs redzētais – vidēja izmēra šķīvju vietā nākuši lielāki. Restorānos tos lieto, kā vajadzētu – uz liela šķīvja ir samērā maza ēdiena piciņa. Savukārt mājās tos mēdzam piekraut pilnus. Pāreja uz mazākiem šķīvjiem var palīdzēt samazināt apēstā ēdiena daudzumu, taču tā nav panaceja, jo arī mazu šķīvi var pielikt ar kaudzi vai uzpildīt atkārtoti.

Runājot par vēlamo vienas porcijas lielumu, E. Kataja saka: "Optimāls porcijas izmērs ikvienam ir tas, kuru apēdot vēders nav izspiedies, cilvēks joprojām jūtas labi un nav vēlmes uzreiz pēc maltītes atgulties." Teorētiski porcijai būtu jābūt divu cilvēka dūru lielumā. Tas gan neattiecas uz salātiem, dārzeņiem – tos mierīgi var likt vairāk. Līdz šim izmēram gan jānonāk pakāpeniski, un nevar gribēt, lai ar tādu maltīti pietiktu cilvēkam, kas sver 120 kg. Tāpat jāņem vērā augums, tas, vai cilvēks strādā fizisku vai sēdošu darbu, cik daudz enerģijas viņš patērējis konkrētajā dienā utt., līdz ar to porciju izmērs ir un paliek visai individuāla lieta, kur viena formula visiem nav iespējama.

Arī maltītes sastāvdaļu proporciju ievērošana – piemēram, 1/2 šķīvja aizņem dārzeņu salāti, 1/4 rīsi, griķi vai kartupeļi, 1/4 gaļa – nav tik viennozīmīga. "Vispirms cilvēks jādabū atpakaļ pie tā stāvokļa, kad viņš jūt, ko viņa organisms grib. Šobrīd šī spēja mums ir ļoti izmainīta. Ātro uzkodu vietā jāsāk atkal ēst parasti produkti, no pamatizejvielām gatavots ēdiens, un tikai tad, kad vairs nav tā pārsātinājuma ar visādiem niekiem, varam sākt klausīties sevī un saprast, kad organismam gribas kartupeļus un kad – biezpienu vai gaļu. Un tad tas porciju sadalījums jau vairs var neierakstīties minētajos standartos. Jo, ja es, piemēram, gribu pusdienās ēst kartupeļus, tad man uz šķīvja būs pārsvarā kartupeļi. Vakarā man gribēsies salātus, un tad man viss šķīvis būs ar salātiem. Nav teikts, ka tas ir slikti. Protams, pie nosacījuma, ka kartupeļu šķīvis netiek ēsts trīsreiz dienā," E. Kataja stāsta.

Lai spētu sadzirdēt sava ķermeņa patiesās vēlmes, ir svarīgi ievērot ēdienreizes. Nekāda ieklausīšanās neiznāks, ja brokastīs būs viens mandarīns, pusdienās – kafija, bet vakarā mājās būsim gatavi apēst visu, kas kustas un nekustas. Ieteikums ēst piecas reizes dienā mazām porcijām, pēc E. Katajas domām, ir īstenojams ideālajā pasaulē, kamēr reālajā mēs darbu gūzmā ar pūlēm atrodam laiku trim normālām ēdienreizēm. Taču trīs ir gana labi. Ja prasās, starplaikā var uzkost kādu augli.

Maltītes un atslodze

Vai ir veselīgi brokastot, tiklīdz esi izrausies no gultas? "Brokastis ir jāēd, jo tas mums iedod enerģiju, nostabilizē cukura līmeni asinīs, bet to var darīt divu stundu robežās kopš pamošanās, kaut vai darbā," saka E. Kataja. Un kā ar ēšanu pēc plkst. 18.00? "Neēst pēc sešiem – tā ir sevis un ķermeņa mocīšana. Parasti to dara, lai samazinātu svaru, bet tas nav ne veselīgs, ne vienīgais paņēmiens. Ēst vakarā drīkst, un svaru var samazināt arī tad, ja ēd 22.00. Būtiskākais ir neēst daudz un kaut ko smagu, treknu, jo tad kuņģim tiek uzlikts darbs laikā, kad tam ir jāatpūšas." Ja starp ēdienreizēm jāiekombinē sporta nodarbības, treniņš būtu jāplāno vismaz stundu vai labāk divas pēc kārtīgas maltītes. Bet, ja apēsts tiek tikai, piemēram, banāns, vingrot var uzreiz. Savukārt par ūdens dzeršanu E. Kataja teic, ka tas jādara tad, kad gribas, nevis pēc grafika un skaitot glāzes. Tiesa gan, dzeršana ēdienreizes laikā var veicināt gremošanas traucējumus vai pārēšanos, jo uzdzerot mēs pārtiku tik labi nesakošļājam un arī apēdam vairāk.

Daudzi praktizē atslodzes dienas, kad reizi nedēļā neēd neko vai arī ieturas tikai ar kefīru vai dārzeņiem. E. Kataja tajā neredz neko sliktu, vienīgi bilst, ka tas nav obligāti jādara visiem, to nevajadzētu uzsākt strauji ar "uzsēšanos" tikai uz ūdens, un arī pret lieko svaru tas diez vai līdzēs, jo neba aiz atslodzes dienu trūkuma liekie kilogrami ir uzauguši. Jāuzmanās arī, lai neiekristu pārmērībās nākamajā dienā pēc atslodzes.

Attiecības ar ēdienu gan var pārvērsties arī par problēmām, un par to var liecināt straujas vai pakāpeniskas svara svārstības, gremošanas traucējumi, slikta un reta vai bieža un šķidra vēdera izeja, arī nogurums, enerģijas trūkums. Satraukties par ēšanas traucējumiem jāsāk arī tad, ja koncentrēšanās uz veselīgu ēdienu kļūst pārspīlēta. "No vienas puses, ir labi izglītoties par veselīgu ēšanu, bet, no otras puses, to nevajag pārvērst par apsēstību," E. Kataja teic un iesaka – ja sāk rasties šaubas, ka ēdat par daudz, par maz vai neveselīgi, pakonsultējies ar uztura speciālistu.