Līdz 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijai ir palikusi nedēļa ar mazu ļipiņu – nākamā sestdiena, 13. decembris, būs vienlaikus Rīgā notiekošā Eiropas kino mēneša kulminācija un trekns punkts – ar sarkanā paklāja ceremoniju, ar pazīstamām un ne tik pazīstamām sejām, ar TV tiešraidi daudzās Eiropas valstīs. Ceremonijā uz skatuves būs arī aktrise Rēzija Kalniņa – viena no Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniedzējām un, iespējams, arī jau Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps laureāte. To minu "uz dullo" – Rēzija ir nominēta Lielajam Kristapam, un tobrīd Kristapi jau būs sadalīti – 11. decembrī Dailes teātrī notiks Lielā Kristapa ceremonija ar tiešraidi LTV. Un arī tas būs tikai viens no pamanāmākajiem punktiem pasākumu virpulī, kas nu jau ir sācies un uzņem arvien lielākus apgriezienus.
Otrdienas vakarā tika Rīgas atklāts Starptautiskais kinofestivāls, kura programma līdzīgi lietussargam aptver virkni dažādu norišu. Festivālā galvenās ir filmas – un to RSKF ir daudz –, arī Eiropas filmas, no kurām daļa ir nominēta šā gada Eiropas Kinoakadēmijas balvām, to nosaukumiem būs lemts uzturēt intrigu Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā. No pieredzes zināms, ka pliki nosaukumi bez skatīšanās pieredzes intrigu neiznes, tālab der izburties cauri festivāla programmai, iet un ieraudzīt. Teiksim, vizuāli fascinējošo zviedru psihodrāmu Force Majeure – jaunas ģimenes attiecību vivisekciju kādā smalkā Francijas slēpošanas kūrortā. Filma ir viena no piecām kandidātēm uz Eiropas labākās filmas godu, un tās radītā pēcgarša ir spēcīga. Der paskatīties arī kādu no agrāko gadu Eiropas kinobalvas saņēmēju – klasiķu – darbiem. Kāpēc lai tā nebūtu Romāna Polaņska lakoniskā, bet iedarbīgā lugas Venera kažokādās ekranizācija – tā ir filma, kas ārpus festivālu konteksta līdz Latvijai nenokļūtu, – vai arī Pedro Almodovara ekscentriskā Sasien mani, atsien mani!? Festivāla programma gan nav veidota kā Eiropas Kinoakadēmijas nomināciju ilustrācija – nē, tās veidotāji ir izvēlējušies radošu brīvību, piedāvājot gan dokumentālo, gan bērnu kino u. c.
Šajās nedēļās Eiropas un Latvijas filmas ir iespējams salīdzināt pavisam uzskatāmi – paralēli notiekošās Lielā Kristapa skates apzināti nenovelk kādu stingru svītru – "mēs un viņi" vai "viņi un mēs" –, bet gan vedina uz salīdzinājumu, kas ir pats vērtīgākais. Un tā arī ir Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijas gaidīšanas laika unikalitāte. Unikāla ir arī tā Eiropas zvaigžņu, klasiķu un personību koncentrācija, kādas Rīgā nav bijis nekad.
Turklāt šīs personības būs iespēja satikt – gan Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē (9.–11. decembrī), gan Splendid Palace (12. decembrī). Režisori Vims Venderss, Agņeška Holanda, Anjēze Varda un aktrise Līva Ulmane – viņi visi jau ir ierakstīti XX/XXI gs. kino vēsturē. Nākamnedēļ šo "kultūrvēstures grāmatu" varēs ieraudzīt pavisam reālās cilvēciskās dimensijās. Ķeram mirkli!