Bijušās Latvijas prezidentes 75. dzimšanas diena patiešām bija labs iemesls sarunai par un ar šo personību. LTV rādīja filmu studijā Rija tapušo režisora Jāņa Ozoliņa-Ozola filmu Trejādas saules, kas tapusi pirms vairākiem gadiem, LNT piedāvāja savu jauno projektu. Panorāma sveica jubilāri un citēja sveicēju rosību Twitter.com. Tomēr pēc filmu noskatīšanās palikuši pretrunīgi iespaidi.
Vienāds skats
Abu kanālu biogrāfiskās filmas lika domāt, kā publiski runājam par izcilu cilvēku un izcilu amatpersonu. Abos darbos Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesgājums tika pārstāstīts gandrīz vienādi. Rijas filma ir cieņas pilna biogrāfija, kāda vajadzīga par katru nozīmīgu personību. Filma ir izzinoša, tā apkopo nozīmīgāko, bet kopumā ir diezgan parasta. Tās vērtību veido filmas varone. Stāstījuma pieeja tajā tradicionāla – dzīvesstāsts hronoloģiskās epizodēs.
LNT projekta Latvijas faili. Vaira Vīķe-Freiberga scenārijs veidots pēc šī paša modeļa. Ja nebūtu citā laikā tapušo interviju, kurās filmas varone savas dzīves zīmīgākos notikumus pārstāsta atšķirīgi, varētu domāt, ka valstī noteikts grūti maināms prezidentes biogrāfisko formātu standarts. Bet Latvijas failu ideja sola padziļināti izzināt realitāti un parādīt to dokumentālos žurnālistu darbos. Šajā projektā oriģināls skats un vēlme parādīt kaut ko vēl nezināmu nebija izmantota.
Dzīves rekonstrukcijas
Latvijas failu filmas stiprā puse ir apjomīgās intervijas ar Vairu Vīķi-Freibergu un viņas līdzgaitniekiem. Tās ir patiesu stāstu un emociju pārpilnas.
Pārējais materiāls, kas izmantots krasu pavērsienu pilnas dzīves vizualizācijai, izraisa jautājumus, kāpēc katram vārdam jāpiemeklē attēls. Daži risinājumi izraisīja smaidu par stereotipu spēku. Kara gadi filmā ilustrēti ar kadriem no Staļina vai Hitlera kinohronikām, Padomju Latvijas realitāte – ar Hruščova attēliem. Ieminoties par bijušās prezidentes darbu dainu skaidrošanā, filmā iemontēti folkloras grupu koncertu fragmenti, kam pāri kā kritušās lapas slīd Vairas Vīķes-Freibergas ģimenes albuma fotogrāfijas. Diezgan bezgaumīgi un, domājams, adresēts kādam, kas vēsturi skata primitīvu plakātu formā un citu cilvēku dzīvi redz kā klišejisku kadru virteni.
Filmas autori bija rekonstruējuši arī prezidentes dzīves smagākos notikumus. Tas nav smieklīgi. No nezināmiem avotiem izvilkti kadri ar jaunu sievieti, kura dekoratīvi cieš, – tā Failu veidotāji sapratuši grūtos gadus jaunībā. Jūs neticēsiet, bet cita jauna sieviete burza zīdaiņa cepurīti – tā ilustrēts stāsts par sāpēm, kad Vaira Vīķe-Freiberga zaudēja savu otro bērnu. Par šo risinājumu vienkārši trūkst vārdu – it kā ar traktoru pārbrauktu cita cilvēka lielākajiem pārbaudījumiem un nedzīstošām brūcēm. Lai cik slavens vai nozīmīgs cilvēks, nevienam nevarētu novēlēt šādu brīvas improvizācijas ceļā tapušu "dāvaniņu" dzimšanas dienā!
Sīkums par gaumi, kas devusies tālu no šī projekta, tā veidotājiem nekas nav zināms par iejūtību un cilvēcību. Nekas nav zināms arī par žurnālistu ētiku un tādu principu kā precizitāte. Rekonstrukcijas, kas, ja vien nav precīzas sīkās detaļās, ir maldināšana, tāpēc labā prakse liek par tām informēt vismaz titros.
Šķiet, iespaidus par prezidentes jubilejas filmām nojauca dienu iepriekš redzētais Kristīnes Želves darbs Fedja par latviešu izcelsmes somu kinorežisoru Teuvo Tulio – tās autori meklējuši ceļu uz unikālu personību, nevis centušies to iespiest stereotipos.
Es nezinu, vai Vairai Vīķei-Freibergai vajadzēja uzticēties LNT komandai. Skatītājiem es neieteiktu uzticēties šīs filmas papildmateriālam. Pēc prezidentes jubilejas ir skaidrs, ka dokumentālās žurnālistikas telpā brīva vieta labai filmai par Vairu Vīķi-Freibergu.