Turklāt pēdējo dienu notikumi liecina, ka tā jau ir sistēma – paniskajā budžeta pieņemšanas laikā, kad katrs cenšas izplēst sev vēl kādu krikumiņu, apzināti tiek ignorēts filmu nozares kopējais katastrofālais finansiālais stāvoklis (piemēram, noraidīts Ministru kabineta noteikumos paredzētais līdzfinansējums ārvalstu projektu piesaistīšanai), toties zeļ un plaukst atsevišķu projektu lobisms šā vārda vissliktākajā nozīmē – nu jau diviem konkrētiem filmu projektiem ieplānoti attiecīgi Ls 12 000 budžeta grozījumos un Ls 25 000 nākamā gada budžetā. Kādi kritēriji, vai bija kāds konkurss, kāpēc tieši šīm filmām?
Simptomātiski, ka šī situācija nemulsina pat Kultūras ministriju un tās juristus – kad Nacionālais Kino centrs protestē pret šādu ārpuskārtas naudas piešķiršanu, kas ir pretrunā ar Filmu likumu un visiem filmu nozares normatīvajiem aktiem par valsts budžeta naudas sadali, kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomniece Ieva Līne, kā tas rakstīts 10. oktobra Dienā, nevis nokaunas un atzīst, ka likumus nedrīkst pārkāpt, bet gan sola, ka "ministrijas juristi palīdzēs NKC". Palīdzēs pārkāpt vai apiet likumu?
Nožēlojami, ka tiesiskums un laba pārvaldības prakse šai valdībai un Saeimai ir tikai patriotisku mežģīņu plīvurītis, ar ko piesegt visprastākās draugu būšanas un sarunāšanu pa kluso...