Tikai pēdējos gados sāku izjust to netveramo spēku, kas rodas vadot, nevis diriģējot. Mans izaicinājums ir vadīt Raimonda Paula Tautasdziesmas atskaņojumu, uzsver Aigars Meri. Viņš šīs kompozīcijas interpretāciju vadīs no Dziesmu svētku koru koncerta Tīrums. Dziesmas ceļš virsdiriģenta tribīnes Mežaparka Lielajā estrādē 6. jūlija vakarā, un šī būs Aigara Meri debija Dziesmu svētku milzīgā kopkora priekšā. Kļūt par virsdiriģentu viņu ir uzrunājis viens no šī koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Kaspars Ādamsons. Aigars Meri neslēpj, ka piedāvājums viņā raisījis daudz pārdomu, arī skarbi paškritisku. "Alegoriski runājot – kā gan es varu kļūt par pilsētas galveno daiļdārznieku, ja pašam savā dārziņā nezāles sakuplojušas? Kā es varu vadīt kopkori, ja paša vadītajos kolektīvos problēmu un sarežģījumu pietiek? Par šo arī atklāti runāju ar kora Ventspils dziedātājiem un saviem kolēģiem domubiedriem," viņš atzīst.
Kad Aigars Meri debitēs XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku koru koncerta Tīrums. Dziesmas ceļš kopkora priekšā, viņa vadībā skanēs Raimonda Paula Tautasdziesma ar Ojāra Vācieša vārdiem. Kopkorim izpildījumā piepulcēsies NBS štāba un Zemessardzes apvienotais orķestris. Vēl pirms tam sestdien, 1. jūlijā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks tradicionālie koru kari (Dziesmu svētku koru konkursa fināls), kuros Aigars Meri piedalīsies ar jaukto kori Ventspils. Šis kolektīvs, ar kuru viņš strādā kopš 2014. gada, finālam izvirzīts, jo guvis augstu novērtējumu (46,33 punktus) repertuāra pārbaudes skatē. Tas uzmirdzēja jau iepriekšējos – 2018. gada – Dziesmu svētkos, konkursā izcīnot 3. vietu, un arī tagad ir apņēmies parādīt vislabāko.
Aigars Meri ir Latvijas Nacionālās operas kora, kā arī Ventspils kamerorķestra un Jelgavas kamerorķestra vadītājs, savukārt amatierkoru kustībā ir iesaistīts kā SIA Kurzemes filharmonija jauktā kora Ventspils vadītājs, Ventspils valstpilsētas un Ventspils novada virsdiriģents. Kora Ventspils dalībai koru konkursa finālā Aigars Meri gatavojies pat Jāņu laikā.
Kamēr citi atpūtās, nebūrāties taču notīs?!
Jau vairākus gadus Līgo diena un Jāņu diena man ir izzinošu ceļojumu laiks. Tā šogad biju iecerējis apciemot Ļaudonu, kur bērnību ir pavadījis dzejnieks Andrejs Eglītis, Aizputi, jo Aizputes baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska ģimenē dzimis un bērnību pavadījis komponists Pēteris Vasks, kā arī Trapeni, kur bērnību un skolas gaitas sāka dzejnieks Ojārs Vācietis. Kāpēc es šo visu stāstu? Dziesmu svētkos līdzās virsdiriģenta pienākumiem ar jaukto kori Ventspils piedalīsimies dziesmu karos, kuros jaukto koru grupā obligātā dziesma ir Pētera Vaska un Andreja Eglīša Savā tautā. Savukārt Mežaparka estrādē man ir uzticēta Raimonda Paula un Ojāra Vācieša Tautasdziesmas vadīšana. Esmu ievērojis, ka iespaidi no šādiem "svētceļojumiem" sniedz jaunas atziņas, kas noder interpretācijas veidošanā. Sadarbības partnerus – kora dziedātājus – iedvesmo šādi aculiecinieku stāsti.
Kādas ir jūsu attiecības ar Raimonda Paula Tautasdziesmu, ko jūsu vadībā dziedās tūkstoši?
Kad tikos ar Tautasdziesmas autoru Raimondu Paulu Latvijas Radio, viņš man teica: "Šīs dziesmas ideālais atskaņotājsastāvs ir duets – klavieres un balss. Uzskatu, ka labāk par Andri Keišu Tautasdziesmu līdz šim neviens nav nodziedājis. Kāpēc es saku – nodziedājis? Viņš jau nedziedāja, bet "lasīja", taču kā lasīja!" Vadīt šo dziesmu mani uzaicināja Kaspars Ādamsons. Mūs saista lielisks sadarbības posms Latvijas Nacionālās operas korī. Biju pārsteigts par piedāvājumu, tomēr pēc pārdomu brīža nolēmu to pieņemt. Tautasdziesmu pirmatskaņoja pats Raimonds Pauls un vīru koris Ķekava diriģenta Arvīda Platpera vadībā. Pēc tam sekoja ideālā salikuma meklējumu laiks, Tautasdziesma mainīja tonalitātes, virsdiriģentus un nošu rakstu. Vai esam nonākuši līdz ideālam? Līdzīgs jautājums: vai Rīga ir gatava? Ļoti vilinošs ir apstāklis, ka man ir jādiriģē dziesma, kuru apvienotie kori dzied kopā ar pūtēju orķestri. Tas man ir īsts izaicinājums. Aranžiju veidojis Jēkabs Jančevskis.
Tikai pēdējos gados Jelgavas un Ventspils kamerorķestru projektos sāku izjust to netveramo spēku, kas rodas vadot, nevis diriģējot. Mans izaicinājums ir vadīt Tautasdziesmas atskaņojumu. Tā ir organizēta brīvība, sadarbojoties kopkorim un apvienotajam orķestrim.
Vai jums ir arī kāds īpašs, iecienīts rituāls pirms atbildīgas uzstāšanās?
Īpašu sagatavošanās rituālu man nav. Regulāri spēlēju futbolu, peldu, braucu ar riteni. Šie treniņi ir kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu un nav jāuzskata par īpašu fiziskās formas uzlabošanu pirms debijas Mežaparkā.
Vai bija sarežģīti īsajā laikā pēc pandēmijas sagatavot Dziesmu svētkiem nevis vienu, bet divas koru koncertu programmas?
Ne darbā ar savu kori, ne Ventspils apriņķa kopkori nejutu sarežģījumus un šķēršļus. Protams, ir solītis atpakaļ pēc kovidpauzes gadiem, bet mēs strādājām ar lielu entuziasmu un prieku. Paldies Dievam, es strādāju tādā vietā, kur tas nav par grūtu. Protams, ir arī problēmas. Piemēram, Rīga mūs "noslauc" – jaunieši, kuri mācās Ventspils Mūzikas vidusskolā, vēlāk dodas studēt uz Rīgu un uz ārzemēm. Rīgā ir arī lielākas darba iespējas, tomēr visi kori Ventspilī turas un cīnās, un nekādu sūdzību un žēlabu neesmu dzirdējis. Izturība ir spartiska. Ejam uz priekšu un pieņemam spēles noteikumus.
Cik Ventspilī vispār ir koru?
Mums ir trīs jauktie kori Līvzeme, Kaiva un Ventspils, divi sieviešu kori Venda un Lība, Ventspils vīru koris, senioru koris Ziemeļzvaigzne. Vēl ir apvienotais jauniešu koris, kurš arī dziedās dažas dziesmas svētku noslēguma koncertā Kopā augšup. Tas ir apvienotais Ventspils vidusskolu koris, ko vada Ints Teterovskis un Jānis Treilībs. Viņiem skatēs nelika punktus, vērtējums ir vienkārši ieskaitīts. Tas ir saudzīgi un labi. Viņi ir klātesoši. Manuprāt, domājot par rītdienu, tas ir ļoti labs un gudrs solis.
Vai varat paraksturot gaidāmo svētku koru repertuāru?
Ir gan sarežģītākas, gan vienkāršākas dziesmas, un ir arī jaundarbi, par kuriem vienmēr ļoti priecājos.
Vai tie šoreiz ir veiksmīgi?
Esmu dzirdējis, ka Valsts akadēmiskā kora Latvija dziedātāji sauc jaundarbus žargonā par "ļaundarbiem", bet es domāju, ka šajā programmā ļaundarbu nav. Es vienmēr priecājos par jaundarbiem. Tie man ir līdzsvaram, jo Latvijas Nacionālā opera, kurā es strādāju, ir repertuāra teātris. Protams, visu laiku ir jauniestudējumi, bet tas ir kas cits. Tā nav jauna mūzika, kas top šodien. Tāpēc es allaž priecājos par mūsu komponistu jaunajiem kormūzikas darbiem, par radošiem meklējumiem. Tie ir abos Dziesmu svētku koncertos. Esmu par to priecīgs un vēlu visiem jaundarbiem veiksmi.
Kādas dziesmas jūsu korim visvairāk iet pie sirds?
Runājot par kori Ventspils, tikpat nozīmīgi kā piedalīšanās Dziesmu svētku kustībā mums ir arī citi radošie projekti. Tie mums veidojas sadarbībā gan ar Ventspils kamerorķestri, gan ar koncertzāli Latvija. Mēs nešķirojam: šī dziesma mums patīk vairāk, bet šī mazāk. Mēs pieņemam Dziesmu svētku noteikumus, un es uzticos gan koru koncerta Tīrums. Dziesmas ceļš, gan noslēguma koncerta Kopā augšup mākslinieciskajiem vadītājiem. Viņi paši ir ļoti iesaistīti Dziesmu svētku kustībā ar saviem koriem, un viņiem ir jādzer no tās pašas akas, no kuras man un citiem diriģentiem. Es nedomāju, ka viņi ir priekšnieki no attāluma. Viņi ir tādi paši darbarūķi, kas strādā ar mums vienos ierakumos.
Es negribu likt svaros šos virzienus – Dziesmu svētku repertuāru un mūsu oriģinālprogrammas. Kad atnācu strādāt uz Ventspili, man bija jāiztur konkurss, lai kļūtu par jauktā kora Ventspils un Ventspils kamerorķestra māksliniecisko vadītāju, un bija noteikums, ka korim ir jāpiedalās Dziesmu svētku kustībā. Pirms tam bija citādāk. Iepriekšējais vadītājs Ivars Cinkuss uzskatīja, ka Ventspils kamerkoris ir izlases koris, kurā dzied labākie – arī Kaivas un Līvzemes diriģenti, skolotāji –, un tas nekonkurēs ar vietējiem koriem. Kad atnācu, man tika uzstādīti noteikumi, ka mums ir jāpiedalās Dziesmu svētkos, un es šos noteikumus pieņēmu. Ar jaukto kori Ventspils es strādāju jau deviņus gadus, un man tas nekad nav sagādājis galvassāpes un problēmas.
Vienmēr esmu uzsvēris, ka nav tā, ka koncerts jaunajā koncertzālē, kurā kopā ar ērģelnieku Aigaru Reini atskaņojam Jāņa Kalniņa kantāti Asinstīrums, ir ļoti, ļoti svarīgs, bet, ziniet, kopmēģinājums, kas sekos nākamajā nedēļā, ir mazāk svarīgs. Nekad mūžā! Vai arī: brauksim uz starptautisku konkursu ar rūpīgi sagatavotu programmu, bet pēc tam – uz reģionālajiem Dziesmu svētkiem Liepājā, kuri ir mazāk svarīgi. Protams, virzienam ir sava specifika, bet tas nav salīdzināms svaru kausos.
Ko paši izvēlējāties dziedāt koru konkursa finālā, un cik plašas bija izvēles iespējas?
Priekšnesums konkursā nedrīkst pārsniegt desmit minūtes. Pēc obligātās dziesmas atlikušās sešas minūtes jāaizpilda ar pašu izvēlētu dziesmu. Tā var būt gan no visu Dziesmu svētku repertuāra vēstures, gan jaundarbs. Izvēlējāmies skaņdarbu, kuru dziedājām Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā. Es to nolūkoju Māra Sirmā lolotajā, apjomīgajā projektā Latviešu komponisti Latvijas simtgadei, kurā tapa ļoti daudz dažādu kora opusu. Tur ir kur meklēt, ir kur rakt. Ir vērts šīs partitūras vēlreiz caurskatīt, un es domāju, ka daudzi diriģenti to dara. Latvijas Radio dabūjis visu šo koncertu ierakstus, un Valsts akadēmiskajam korim Latvija ir notis, nu redzu, ka ir vēl pulka dziesmu, pie kurām es gribētu atgriezties. Nezinu, vai šis Māra Sirmā projekts tika atbilstoši novērtēts, bet tas ir mūzikas, kultūras un Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgs.
Jaunradi veicina ikviena kora sadarbība ar latviešu komponistiem. Zinām, piemēram, Jurģa Cābuļa un Jēkaba Jančevska radošo tandēmu. Daudz devušas Sigvarda Kļavas un Latvijas Radio kora jaundarbu programmas. Latvijas profesionālie kori jau ir radījuši repertuāra bāzi, kas ļoti noder arī dziesmu kariem. Ir kur paņemt. Jaundarbs kā tāds gan nedrīkst būt pašmērķis. Ir daudz ļoti labas latviešu mūzikas, kas diemžēl ir atskaņota tikai vienu vai divas reizes. Sevišķi izteikti tas ir novērojams simfoniskās mūzikas jomā.
Vai jūsu kori tagad vairs nepapildina pārējo pilsētas koru dalībnieki?
Pie manis dzied gan Līvzemes, gan Kaivas diriģentes. Ventspils problēma ir tāda, ka cilvēku šeit ir tik, cik ir, un dalībnieki koros pārklājas. Salīdzinājumā ar Rīgu atšķirība ir ļoti liela. Lai tiktu labākajos Rīgas koros, dziedātāji konkurē, bet korī Ventspilī ir jāstrādā ar to materiālu, kas ir. Konkurence vienmēr ir dzinējspēks. Tāpēc augstāko rezultātu un koru konkursa finālam izvirzīto kolektīvu ziņā Rīgas dominējošais īpatsvars ir ļoti jūtams.
Vai svētkiem piemērotākas ir vienkāršas dziesmas, ko visi spēj izdziedāt, vai tomēr ir jātiecas uz sarežģītāku, grūtāku repertuāru, kas prasa jau cita līmeņa varēšanu?
Būšu nepopulārs: esmu par jaunradi, par radošiem meklējumiem, par muzikāliem eksperimentiem. Es nenoniecinu ikoniskās dziesmas, kuras dzied visos svētkos, bet man ir svarīgi, lai Dziesmu svētkos vienmēr būtu jauni darbi. Nevēlos, lai mazinātos jaunā radošā pienesuma daļa.
Visi taču gaida svētku simbolus – tādus kā Gaismas pils un Saule, Pērkons, Daugava!
Man ir bieži jābraukā pa visu Latviju uz kopmēģinājumiem. Daļa diriģentu ir tik drosmīgi, ka iesaistās un dzied savā korī, un ir tādi, kas apsēžas un vēro no malas. Ir interesanti skatīties, kā reaģē diriģenti, kuri sēž malā un vēro. Vienā pilsētā notika darbs ar Jāņa Lūsēna dziesmu Sidraba birzs ar Māras Zālītes vārdiem. Redzu, ka vietējiem koru diriģentiem ir neslēpta interese. Aptuveni tāda ziņkāre, kā savulaik laižot augšā pirmo gaisa balonu: kas tagad notiks?! Vai balons tiešām pacelsies? Nu dullie… Bet, tikko ir kaut kas zināms, piemēram, Jāzepa Vītola Beverīnas dziedonis, tā diriģenti lec kājās, dodas dziedātāju rindās un rauj līdzi.
Diriģentu piesardzība pret jaundarbiem bremzē un dara piesardzīgu arī kora dziedātāju. Es gribētu, lai mēs ļaujamies eksperimentiem. Protams, zelta repertuāram ir jābūt, bet es gribētu, lai mēs arī sešdesmit gadu vecumā būtu tikpat atvērti Jēkaba Jančevska, Andra Sējāna, Andra Dzenīša un citu jauno latviešu komponistu veikumam. Tas attīsta gan repertuāru, gan kora dziedāšanu un ļauj arī salīdzināt. Tas ir ļoti vērtīgi.
Kādā veidā, jūsuprāt, dziesmai ir jānonāk līdz svētkiem? Vai tai jātiek izsijātai caur pašu koru izvēles sietu?
Tā arī notiek, un es domāju, ka virziens ir pareizs. Tas, ka netiekot uzklausītas dziedātāju domas, ir blefs. Ik pa laikam notiek diriģentu un kolektīvu aptaujas. Koru nozares eksperts Lauris Goss man vairākkārt rakstījis un taujājis: "Es zinu, ka tev ir projekti, ka Ventspils Rakstnieku mājā top jauni darbi, ka tu regulāri brauc pie koru mūzikas vecmeistara komponista Aldoņa Kalniņa. Ja tev ir ieteikums Dziesmu svētku dziesmai, sūti šurp, izmēģināsim!" Ir daudz reģionālo pasākumu, kuros ir iespēja izmēģināt: Kurzemes Dziesmu svētki un to jubilejas pasākumi, kas notiek Dobelē, Latgales Dziesmu svētki, virsdiriģentu svētki Alojā… Te nosaucu tikai dažus.
Gatavojoties gaidāmajiem svētkiem, tika lūgts, lai diriģenti un dziedātāji iesūtītu savas iemīļotākās dziesmas, ko viņi grib dziedāt. Protams, aktivitāte bija, bet tā nebija tik liela, kā gribētos sagaidīt. Tas ir līdzīgi kā vēlēšanās, kad redzam, ka lielai daļai tas neinteresē. Bija diriģenti un kolektīvi, kuri sūtīja atbildes, bet daudzi pat neatbildēja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem vai nu ir vienalga, vai viņi vienkārši uzticas tiem, kas vada šo procesu. Pēc tam teikt "Nē, tā nevar, un tas ir par daudz" ir necienīgi pret abu koncertu mākslinieciskajiem vadītājiem. Ja esi šajā laivā, izturi līdz galam! Tagad sākt šūpot laivu ir par vēlu.