Gaismaspils top arī internetā

Līdz nākamā gada pavasarim LNDB tiks pievienotas arī attēlu, audio un video kolekcijas, kā arī digitālās bibliotēkas laboratorija valodas pētniecības atbalstam.100 cilvēku darbsLatvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumu digitalizācija Latvijā tiek veikta kopš 2006. gada, bet īpaši intensīvi tas noticis pēdējos trīs gadus saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirto finansējumu šim mērķim. «Tās bija aptuveni 50 tūkstoši lappušu nedēļā, pie projekta kopumā strādāja ap 100 cilvēku,» pēdējo gadu darba intensitāti raksturo LNB Digitālās bibliotēkas projekta vadītāja Karīna Bandere. No visa bibliotēkas krājuma līdz šim digitalizēti aptuveni 5% jeb ap 4 miljoniem lappušu. «Pirmā roka» digitalizācijas procesā bijusi seniem un «sabrūkošiem» izdevumiem, kā arī tiem darbiem, kurus LNB apmeklētāji pieprasījuši visvairāk un kuriem ir īpaša kultūrvēsturiskā vērtība. Digitalizējamo darbu sarakstu veidoja LNB bibliotekāri.Vienīgā robežšķirtne, kas šobrīd atdala lasītāju un digitālo bibliotēku, ir autortiesību fiksētie ierobežojumi - pilnīgi visi digitalizētie teksti ikvienam pieejami Latvijas bibliotēkās, bet mājās varēs lasīt tos darbus, kuriem pagājis 70 gadu posms kopš autora nāves vai laikraksta/ žurnāla izdošanas brīža.Neapgūts darbalauksKopumā digitālās bibliotēkas izveidei (projekts noslēdzas šovasar) un bibliotēkas pakalpojumu attīstības projektam no ERAF fonda tika piešķirti 3,8 miljoni latu. K. Bandere uzsver, ka bibliotēkas krājumu digitalizēšana tiks turpināta, paļaujoties uz to, ka naudu tam varēs atrast valsts budžetā. Finansējuma pamatošanai pašlaik top digitālā kultūras mantojuma koncepcija, kas aptvers visas institūcijas, kas nodarbojas ar kultūras mantojuma glabāšanu. Iecerēts vienotā datubāzē apvienot vairākas līdz šim neatkarīgi digitalizētas datu krātuves. «Daudzas kultūras institūcijas Latvijā veic digitalizāciju nelielos apjomos vai savām vajadzībām. Te ir plašs un vēl neapgūts darbalauks. Jāatzīmē ilggadējā sadarbība ar LU Akadēmisko bibliotēku, kas ir bijusi savstarpēji izprotoša, kvalitatīva un uzticama,» saka K. Bandere.Pateicoties ES finansējumam, savulaik iegādāts īpašs grāmatu digitalizācijas robots, kā arī lielapjoma datu glabātava, kur elektroniskā formātā glabāsies Latvijā izdotie teksti, attēli, video un audio informācija. Tekstu un attēlu skenēšanu veica Lattelecom, bet pēcapstrādi (sadala lappuses tekstos, tos iespējams meklēt pēc atslēgas vārdiem tekstos) - LETA. Līdz šim atbalstu bibliotēkas krājumu digitalizēšanai sniegušas arī privātpersonas un dažādi fondi, piemēram, spilgtās trimdas dzejnieces Veltas Tomas darbu digitalizēšanai naudu piešķīris V. Tomas Piemiņas fonds (ASV).Digitalizētie Latvijas periodikas izdevumi atrodami adresē www.periodika.lv.