Līdz Rīgai nonākusi vecā labā Vudija Allena kārtējā - 46. filma, tās pasaules pirmizrāde notika šā gada Kannu kinofestivālā, vietā, kur Allenu nēsā uz rokām - mīl un glorificē, ņemas un aptekalē - kā jau dzīvu klasiķi, kura vieta pasaules kinovēsturē nav apstrīdama. Allena vitalitāte (darbos) un depresivitāte (vārdos) vien ir unikāla kombinācija, tās pastarpināts atspulgs ir arī viņa jaunākā filma Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati. Turklāt Vudijs Allens nav vis pagātnes vērtība, bet gan izteiksmē spilgts un neatkārtojams cilvēcisko komēdiju autors - mūsu visu (arī savu!) vājību, gļēvuma, kompleksu un ilūziju pētnieks. Pēc daudz aprakstītā daiļrades «līknes krituma» XX gs. 80.-90. gados un tikpat daudz aprakstītās viņa «atdzimšanas no pelniem» XXI gs. sākumā, sākot filmēt Eiropā vienu brīnišķīgu filmu pēc otras, viņš turpina strādāt Eiropā - galu galā tā viņam negaidīti atnesa necerētu otro elpu un jaunu popularitātes vilni.
Lai garo stāstu padarītu īsu (par filmu You Will Meet a Tall Dark Stranger esam rakstījuši šā gada maijā), atgādināšu, ka Vudija Allena jaunās filmas darbība risinās Londonā. Galvenie varoņi ir kādas ģimenes dažādu paaudžu pārstāvji: māte - cēla kundze (Džemma Džonsa), kuru pametis vīrs un kura savu vientulību mazina zīlnieces kompānijā, ieklausoties mierinošajos gaišreģes solījumos, viņas bijušais vīrs «neģēlis» (sers Entonijs Hopkinss), kurš mūža rudenī nolēmis sākt dzīvi no jauna, ar dāvanām apberot un apprecot blondu dūdiņu, kura nav slinka draiskoties pa labi un kreisi un pragmatiski izmantot sirmā kunga jūtu patosu. Filmas varoņu pulciņu papildina šķirtā pāra meita - mākslas galeriste (Naomi Votsa), viņas vīrs - neveiksmīgs rakstnieks/taksists (Džošs Brolins) un abu romantiskās intereses objekti - galeristes darba devējs (Antonio Banderass) un kaimiņiene indiešu skaistule, kuru rakstnieks cītīgi no dienas dienā vēro pa sava nama logu, - lomā Graustu miljonāra aktrise Freida Pinto.
Ko Vudijs Allens ar viņiem visiem iesāk? Ar sev raksturīgo šķietami neobligāto vieglumu viņš liek saviem varoņiem ilgoties, kļūdīties, krāpt, nodot vai tomēr neuzdrīkstēties to darīt, būt drosmīgiem un gļēviem, smieklīgiem un traģiskiem, nožēlot sadarīto (pamestos partnerus, piečakarētos draugus), lai saprastu, ka izdarīto nesasmelsi... Visā šajā sajūtu, muļķību un likumsakarību plūsmā dažam no viņiem izdodas atrast mieru un harmoniju (kaut gaišreģes padomos), taču viņu nav daudz.
Allena filmas, un to ir daudz, ar vieglu roku var iedalīt pārsteidzošajās un «tipiski alleniskajās» - šajā jancīgajā apzīmējumā ietverot īpašas Allena - unikāla autorrokraksta - iezīmes, vispirms jau prasmi veidot paradoksālus un tajā pašā laikā atpazīstamus, niansētus stāstus un varoņus, kuri ir gan šarmanti, gan grēcīgi vienlaikus (teiksim, kā Džoša Brolina tēlotais rakstnieks neveiksminieks aktuālajā filmā), turklāt veidot spilgtas ansambļa drāmas. Šāda ansambļa drāma, kurā ir vismaz četras piecas «galvenās lomas», ir arī Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati, dzīvesgudra, smeldzīga un traģikomiska filma «sakarīgam», nobriedušam skatītājam.