Premjera, tāpat kā visu citu valdības locekļu pienākums ir sabiedrībai regulāri sniegt informāciju par savu darbu. Savukārt profesionālu žurnālistu pienākums ir tādu jautājumu uzdošana, kas politiķim liek atbildēt pēc būtības. Un ja politiķis to nespēj, sabiedrībai ir tiesības šo faktu uzzināt. Latvijas radio, atsakoties no premjera iknedēļas intervijām faktiski ignorē Elektronisko mediju likumā noteikto, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina informāciju, kas nepieciešama, lai katrs sabiedrības loceklis varētu veidot pamatotu un brīvu viedokli. Jo nepastarpināta informācija no Ministru prezidenta, pie tam, profesionāla žurnālista vadīta, neapšaubāmi ir svarīgs informācijas avots. Tā nav veiklu PR cilvēku rūpīgi veidota preses relīze, kas nogludina visas neskaidrības.
Ja reiz Kolāta kunga vadītā raidorganizācija ir nolēmusi uzsākt sev vien saprotamu priekšvēlēšanu stila tīrības un neitralitātes taktiku, loģiski būtu šādu ierobežojumu attiecināt uz visiem 10. Saeimas deputātu kandidātiem. Tātad – neviena amatpersona, kas kandidē, netiek intervēta līdz vēlēšanām. Vēl vairāk, neitralitātes un neiesaistīšanās politiku varētu turpināt arī veidojot ziņu sižetus. Tas nozīmētu, piemēram, neinformēt par Rīgas svētkiem, jo gandrīz droši, ka to asociēs ar Šleseru. Nerunāt par Saeimas darbu un nepieminēt Daudzi, jo viņš varētu būt viens no Saeimas priekšsēdētāja kandidātiem. Neminēt Lemberga vārdu, jo tā var uzvedināt domāt par viņu kā premjera kandidātu. Absurdo ierobežojumu virkni varētu turpināt līdz bezgalībai.
Runājot literārā varoņa Ostapa Bendera vārdiem, jautājums Kolāta kungam : по чем опии для народа?