Izstādē eksponēta Jāņa Murovska estampu izlase, 60 sietspiedes, kas tapušas pēdējo piecu gadu laikā. Viņa māksla fiksē norises dabā. Sietspiedēs biezē tumsa, sijā lietus vai savelkas migla. Uz tramvaja aizmiglotā loga asaro uzraksts, kuru kāds noslaucījis nost. Ideālajā ainavā indīgi iegriežas fabrikas dūmi. Murovskim zvaigznes nav spožas un spilgtas, tas ir spīdīgi melnas. Horizonta nav, nav mērvienību, kas ļautu noteikt distanci laiktelpā. Mākslinieka sietspiedes kļūst par līdzekli apziņas refleksijai. Iztālēm sietspiedes liekas abstraktas, bet ieskatoties atklājas tēlainība, dziļš vizuāls pārdzīvojums, jūtīgums, kopā ar esejiskajiem parakstiem izsmalcināts, neuzbāzīgs, gaišs humors, nozīmju pārnesumi un paradokss.
Laikmetīgajā mākslā "materiāla pretestības pārvarēšana rada vērtības sajūtu, kāda nav printera izdrukai. Taču digitalizācija paver sietspiedei jaunus attīstības virzienus un izpausmes veidus," saka Jānis Murovskis. "Mijiedarbībā ar ideju, krāsu īpašībām un tehniskām nejaušībām veidojas gala darbs. Tehnoloģisku problēmu vai kļūdu var pārvērst par ieguvumu. Tā ņemšanās gan nenes materiālus augļus, tas tiesa. Bet gandarījuma sajūta, bauda ir. Varbūt šo iracionālo mirkli var salīdzināt ar vīnogu audzēšanu. Tas varbūt tāds paš-process? Paš-audzināšanās vai paš-piepildīšanās."
Jānis Murovskis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kas nu jau 25 gadus darbojies mākslas pedagoģijā. Savu radošo darbību viņš ir saistījis ar sietspiedes tehniku. Tā ļauj izpausties gan lineārai ekspresijai, gan maigu krāslaukumu meditatīvām noskaņām.