Pēc tam viesi tiks aicināti ienirt Teātra muzeja telpās un brīvā secībā baudīt kaut ko līdzīgu dzīvai izstādei-instalācijai, kur dažādām Marģera Zariņa personības un daiļrades šķautnēm veltītas norises būs sagatavojuši LKA režijas 3. kursa studenti - Toms Auniņš, Jurijs Djakonovs, Normunds Griestiņš, Lija Liepiņa, Pēteris Nebars, Inese Pudža un Elmārs Seņkovs. Būs iespēja skatīties filmu fragmentus ar Marģera Zariņa mūziku un unikālus dokumentālos kadrus no Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva, pakavēties Smiļģa kabinetā, lai dzirdētu Marģera Zariņa paša stāstījumu radio interviju fragmentos un aplūkotu viņa rokrakstus un fotogrāfijas. LKA Ekrāna un teātra mākslas katedras pārstāves - Anna Eižvertiņa, Māra Ķimele, Aina Matīsa, Anita Sproģe un Rita Grīnfelde -, izspēlēs ainu no jaunatklātās Marģera Zariņa lugas "Septiņas dienas - septiņas naktis". Savdabīgu intelektuālu spēli-diskusiju skatītājiem piedāvās literatūrzinātnieks LKA profesors Raimonds Briedis un mūzikas pētnieks un žurnālists Orests Silabriedis, bet pianists Māris Šērs kādā no instalācijām improvizēs par Marģera Zariņa mūzikas tēmām rakstāmmašīnas pavadījumā. Gaidāmi arī dažādi pārsteigumi, to skaitā LKA 3. kursa aktieri profesores Anitas Garančas un koncertmeistares Aritas Orravas vadībā būs sagatavojuši dziesmas no kādreiz slavenās izrādes "Didriķa Taizeļa brīnīšķīgie piedzīvojumi", bet "Punškantāti" jubilāram spēlēs Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis un LKA docente aktrise Dace Skadiņa. Notikuma scenārija autori ir režisore un LKA lektore Zane Kreicberga un scenogrāfs un mākslas kritiķis Vilnis Vējš. Šajā pašā dienā plkst. 17:00 Teātra muzejā notieks filmu fragmentu seanss - "Saulrietu violetās ērģeles" (režisore Maruta Jurjāne, 1975) un "Hepenings ar M. Z." (režisors Aivars Freimanis, 1987), bet 25. maijā Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar festivālu 2 ANNAS klubā NabaKlab rīkos filmu skati - filmas ar Marģera Zariņa mūziku. Kā atgādināja E.Zubina, Marģeris Zariņš ir daudzšķautņaina un līdz galam neatklāta personība latviešu kultūrā. Komponists un rakstnieks būdams, viņš ir devis ieguldījumu arī mūzikas teorijā un vēsturē, īpaši interesējies un savā prozā atklājis Rīgas vēsturi. No 1940. līdz 1950. gadam Marģeris Zariņš bijis Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs. Viņš ir sarakstījis vairākas operas (“Kungs un spēlmanis”, “Uz jauno krastu”), baletoperu "Svētā Maurīcija brīnumdarbi", oratorijas, mūziku kinofilmām („Nāves ēnā”, "Purva bridējs", „Pie bagātās kundzes”, "Ceplis", "Vārnu ielas republika" u.c.), kantātes, kora un solo dziesmas un ērģeļmūziku. Publicējis recenzijas, mūzikas darbinieku portretējumus, ceļojumu iespaidus un atmiņas. 60. gadu beigās pievērsies prozai, sarakstot vairākus stāstu krājumus un romānus, slavenākais no kuriem - "Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata". Pavisam nesen atklātībā nākusi kāda vēl plašākai sabiedrībai nezināma Marģera Zariņa daiļrades šķautne – viņš ir sarakstījis lugu "Septiņas dienas un septiņas naktis", kas līdz šim nav ne publicēta, ne iestudēta un kuras daži personāži piedalīsies Teātra muzeja “hepeningos”. Ieeja - 1 Ls; ar atlaidi skolēniem, studentiem un pensionāriem - 0,50 Ls.
Teātra muzejā atzīmēs Marģera Zariņa simtgadi
24.maijā rakstniekam un komponistam Marģerim Zariņam (1910-1993) apritētu 100.jubileja. Tieši šajā datumā Teātra muzejā tiks svinēta M.Zariņa dzimšanas diena, informēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pārstāve Evija Zubina. Viss sāksies plkst. 19:00 Smiļģa mājas dārzā ar LKA kora “Sola” priekšnesumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.