Vieglā rotaļība maldina
Mākslinieks Jānis Šneiders ir izvirzīts par personālizstādi Dzinējs galerijā Look! (16.09.– 09.12.2023.). "Šneidera personālizstādē Dzinējs viņa mākslai līdz šim raksturīgo ģeometriskumu nomainījusi šķietami pilnīgi cita izteiksme, bet – saglabājot sev piemītošo mazrunīgo, taču daudznozīmīgo atmosfēriskumu un spēju ietilpināt un atainot pretmetus. Divas nelielās gleznas ir figurālas, savukārt uzmanību vispiesaistošākā ir kinētiskā instalācija – kustību rada sveču liesmiņas, kuru siltums iegriež papīra dzirnaviņas, uz kurām rotē rūpīgi izvēlēti un kontrastējoši objekti. Atsperīgā stiepļu konstrukcija ir trausla (un nestabila, gluži kā svētku svecītes, ko mājās sastiprina eglītes ļodzīgajos zaros). Un, lai arī vieglā rotaļība sākotnēji maldina, ka šī pieredze varētu "ierakstīties" gada nogales svētku noskaņā, darbu un to radīto ēnu spēļu efekts ir pavisam pretējs. Te ir nedrošība par pasaules trauslumu, visa nenoteiktību, jo "dzinēji" – trīcošās un no skatītāja kustībām atkarīgās sveču liesmiņas – darbina visa šī pašreizējā laika traģismu," nominācijas pamatojumā izstādi analizē LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
"Izstāde rada telpu, no kuras autors raugās uz saviem darbiem vai pats uz sevi, nojaušot, ka viens no glezniecības darbiem ir pašportrets. Pieredzes un skatīšanās telpa tiek atvērta katram ienācējam, sasniedzot reti pietuvinātu intimitātes sajušanu, kuras tik ļoti trūkst šodienas pasaules iznīcības priekšā. Tiek veidota vide, no kuras notiek raudzīšanās, – pilna ar dažādām cīņām, ticību mūžīgai ziedēšanai, bērnības sajūsma par klusināto sveces liesmas spēku, kas var kustināt pasauli. Galu galā – spēks ir dzīvībā," piebilst mākslas zinātniece Antra Priede.
Kā noturēt trauslo līdzsvaru
Purvīša balvai ir izvirzīts arī mākslinieku duets Mareunrol’s par izstādi Fieldwork: Invisible exercises Rīgas mākslas telpā (03.11.–29.12.2023.).
"Izstāde nojauc mītu par tūlītēju gandarījumu mākslā; tā drīzāk izceļ mākslinieku nemitīgo atdevi un negulētas naktis, strādājot pie izstādes centrālajiem eksponātiem. Tomēr radošā procesa atklāšana gan ir ļoti nostrādāta, teju līdz scenogrāfiskai perfekcijai. Šajā izstādē lieliski atklājas mākslinieku plašā un telpiskā domāšana, kur ikkatra detaļa būs nostrādāta un novietota kā uz skatuves.
(..) Mākslinieki aizved skatītājus vientulīgā, bet ne baisā pastaigā, ļaujot individuāli pētīt mākslas radīšanas, patiesības meklējumu, skaistuma un neizbēgamo izaicinājumu tēmas, kas atklājas radošajā procesā. Izstāde liek uzdot jautājumu: kā noturēt trauslo līdzsvaru starp radošo izdegšanu un dzīšanos pēc nezināmā, bet oriģinālā? Tas ir apliecinājums kāpumiem un kritumiem, pacilātībai un nogurumam, ko mākslinieki pārvar savā mākslinieciskajā odisejā," uzskata fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe.
"Mareuunrol’s fotogrāfijās, video un objektos viegli atpazīt šūšanas piegrieztņu tēlus un audumu, pirms tas kļūst par apģērbu. Talantīgais duo – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops – ir modes dizaineri, kuri jau kādu laiku darbojas starpdisciplināri un kuru mērķis ir modes dizaina robežu pārkāpšana. Par to arī ir šī izstāde – par mēģinājumiem nokļūt kaut kur aiz apģērba, par mēģinājumiem, kas aizgājuši par tālu vai arī nekur nav aizveduši. Par vēlmi aizbēgt no ķermeņa, kas diktē modes funkcijas. Vai arī modes, kas diktē ķermeņu formas. Šie jautājumi izstādē nav atbildēti, bet virmo gaisā starp mūzikas partitūrām, zīda lakatiem un to trenci, ko no sabrukšanas aiztur divi mazi putniņi," papildina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
Labākais darbs par genocīdu
Žūrija izcēlusi arī mākslinieci Ivetu Lauri par personālizstādi Viena vasaras diena jeb Laižu vaļā sprandu! Žaņa Lipkes memoriālā (24.11.2023.–31.03.2024.).
"Izstāde ar kritiskas pašrefleksijas kvalitāti – bez pašheroizācijas un bez ievākšanās varas koridoros. Smalkjūtīgs attieksmes maiņas ierosinājums un meistarīga intertekstualitāte. Kas tie par cilvēkiem mūsu pasaulē – gan dzīvie, gan mirušie, kuru kauli, dzīvības kustināti vai nāves irdināti, atrodas mums blakus? Ko mēs par viņiem zinām? Riskanti bija ņemt formā un saturā tik labu un plašu atrasto materiālu – cita autora fotogrāfijas – un iekļaut darbā. Bet Ivetas Laures izstādes formu tas nesaplosa. Autore-es burtiski ieskatās acīs es-bērnam no sešdesmito beigām, saglabājot uztveres tiešumu. Fotoperformance un tās interpretētā dokumentācija notur stāstu 2023. gadā ar precīzu autores jautājumu: ko nosaukt vārdā, kādus tēlus vēstīt, kad ieraugi klusumu un neredzamo, kas atrodas tepat blakus, ar ko esi ilgi dzīvojis vienā telpā. Nāvīgās Dāvida zvaigžņu segas nepanesamais vieglums. Labākais darbs par genocīdu mūsu laikmetīgajā mākslā," izvēli pamato mākslas kuratore Inga Šteimane.
Sīkāk: purvisabalva.lv.