Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Vēsma Kontere McQuillan: Bērns dabū mazāko istabu. Dabīgajai gaismai nav nozīmes

Pirmajos mēnešos, kad pārcēlos uz Oslo, brīžiem biju pat šokēta no informācijas, ko nācās apgūt. Šķiet, Norvēģija nemaz nav tik tālu, un pārceļoties nebūtu jāgaida lieli pārsteigumi. Bet atšķirības ir. Arī attieksmē pret bērniem.

Pirmās lietas, ka mani pārsteidza, ir
1. Gulētiešanas laiks, un Norvēģijā bērnam tas ir 20.00
2. Vecums, kad bērns sāk iet bērnudārzā. Norvēģijā bērns sāk iet bērnudārzā (Barnehage) tiklīdz paliek gadu vecs (ja dabū vietu, jo Oslo ir problēmas ar vietām).
3. Institūcija, ko norvēģi sauc par Barnepark. Tā ir alternatīva bērnu dārzam, un būtiskā atšķirībā ir tā, ka bērns visu laiku pavada laukā. Protams, ir neliela mājele, kurā bērns var ieiet apēst savas līdzpaņemtās matpakke (ne skolās, ne bērnudārzos nav centralizētas ēdināšanas) saturu vai sasildīties, ja ir nosalis, bet telpa nav paredzēta ilgstošai laika pavadīšanai.

Visām šīm lietām ir divu veidu pamatojums. Pirmais - bērna psihiskā un fiziskā veselība - bērnam ir jāizguļas, ir veselīgi uzturēties svaigā gaisā un labi būt komunikācijā ar viņa vecuma bērniem. Otrais - no aizlaikiem mantotā sajūta, ka arī vecāki ir cilvēki, un vecākiem pienākas laiks pašiem sev (gan ikdienā, kad bērns aizgājis gulēt, gan visumā - ja ir iespēja, vecāki pēc gada atgriežas darbā).

Proti, ideja, ka bērns ir dzīves pamatvērtība un viņa dēļ būtu jāziedo viss, Norvēģijā izpaužas pavisam citā, pret bērna psihi demokrātiskākā veidā. Bērns ir tāda pati, pilnīgi vienlīdzīga būtne, ar visām no tām izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Un viņam jau no mazotnes jāiemācās atbildēt par sevi un citiem.

Rozā lāžu uz tapetēm nav


Šie uzskati izpaužas arī bērnu istabu iekārtojumā. Pirmkārt un galvenokārt, vecāki rūpējas, lai jau no gada vecuma bērnam ir sava guļamistaba. Kā man pastāstīja norvēģu dizainere Katarina Lande, nav būtisks istabas lielums. Galvenais - pašam sava telpa, kurā netraucēti var gulēt, kamēr vecāki turpina darbību citās dzīvokļa vai mājas zonās. Katarīna uzsvēra, ka istabas kvalitātei šajā ziņā nav īpašas nozīmes - bērns parasti dabū mazāko istabu, un arī dabīgā izgaismojuma kvalitātei nav tik īpaša nozīme, jo bērns šajā istabā uzturas tikai gulēšanai. Spēlējas un mācās viņš dzīvojamajā istabā kopā ar vecākiem. Norvēģijas skolās uzskata, ka 1.klasē mājasdarbam nevajadzētu aizņemt vairāk par 15 minūtēm, un tas obligāti jāpilda kopā ar kādu no vecākiem. Ja ir vairāki bērni, ideāli, ja katram var atvēlēt nelielu istabu. Katarīna stāstīja, ka viņas darba pieredzes laikā ir nācies saskarties ar vēlmi izveidot divas bērnu istabas vietā, kur tas no izgaismojuma režīma pat nebūtu ieteicams. Toties lāčus uz tapetēm, rozā aizkarus vai kādas citas bērnistabu raksturojošas iezīmes, kas raksturīgas valstīm, kas atrodas vairāk uz austrumiem, redzēt nākas reti. Ja jā, tad tikai galīgi maziem bēbīšiem jaunbagātnieku ģimenēs.

Arhitekts Pērs Tamsens, kura ģimenē ir trīs bērni, stāstīja, ka savā mājā viņi ir izvēlējušies atvērtā plānojuma principu. Meiteņu guļamistabas sienas atrisināta kā bīdāmās durvis, un pagaidām meitenēm nav bijusi vēlēšanās ieslēgties. Uz manu jautājumu - vai viņam nebija bail bērnu istabu veidot mājas daļā ar balkonu, viņš izbrīnījies pacēla uzacis, - neviens ģimenē pat nebija pieļāvis domu, ka meitenes var rīkoties neprātīgi. Vecākā meita sāka iet bērnu dārzā 10 mēnešu vecumā, un nu desmit gadu vecumā ir pilnīgi patstāvīgs cilvēks.

Visi norvēģi, ar kuriem runāju par bērnu istabu iekārtojumu, apstiprināja, ka dārgas lietas bērnu istabas iekārtojumam netiek iegādātas. Parasti tā ir lētas mēbelītes no IKEA, vai arī vecāki paši izgatavo vai pasūta galdniekiem vienkāršas mēbeles no līmētā saplākšņa. Rotaļlietu kalni netiek pirkti, priekšroka tiek dota ekoloģiski akceptējamā rotaļļietām, izgatavotām no dabīgiem materiāliem.

Vecākiem jāorganizē draudzēšanās


Norvēģu demokrātija pieļauj vienas rotaļlietas ņemšanu uz skolu vienreiz nedēļā. Un pamatojums ir visai vienkāršs - bērnu vecāku ienākumi ir dažādi, un skolas vēlas aiztaupīt nepatīkamus pārdzīvojumus nabadzīgākiem bērniem.

Brīdī, kad bērns sāk komunicēt ar vienaudžiem, ir jārēķinās ar to, ka mājā arvien vairāk un vairāk būs atvērta bērnu draugiem. Ciemos iešana pēc skolas ir gluži parasta parādība jau pirmajā klasē, un skola arī pieprasa veidot tā saucamas Vennegruppen - draugu grupas. Ideja ir veicināt draudzību starp visdažādākajiem bērniem, kas ikdienā nedraudzējas savā starpā. Klasē tiek izsniegts saraksts, kuri bērni ir konkrētā grupā, un vecākiem ir jāorganizē tikšanās šīs grupas ietvaros. No dzīvokļa plānojuma aspekta skatoties, ir pilnīgi skaidrs, ka pieci bērni nevar uzturēties nelielā bērna istabā, tādēļ viss dzīvoklis tiek atdots bērnu rīcībā. Arī ideja par to, ka tev ir regulāri jāatver sava māja vairākiem bērniem, liek savādāk domāt par sava mājokļa iekārtošanu.

Nākošajā ierakstā - par norvēģu dzīvojamā interjera atvērtību un noslēgtību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja