1977. gada panku kultūras uzplaukuma laikā divi regulāri Līdsas F-Club apmeklētāji – Garijs Markss un Endrjū Eldričs – nolēma dibināt grupu, jo gribēja savas dziesmas dzirdēt radio. Viņi ķērās pie lietas – izdomāja nosaukumu, kam esot iedvesmojušies no Roberta Altmana filmas McCabe & Mrs. Miller (1971), kurā skanēja Leonarda Koena dziesma Sisters of Mercy, izgatavoja grupas pirmos T-kreklus un ierakstīja singlu Damage Done/Watch/Home of the Hit-men. Un viņu sapnis jau bija piepildījies - ierakstu divas reizes atskaņojis slavenais radio dīdžejs Džons Pīls, kurš vairākas desmitgades pēc kārtas prata atklāt jaunus māksliniekus, kas bija atšķirīgi no citiem. Eldričs sākumā dziedāja, spēlējot bungas, bet vēlāk nomainīja sevi ar bungmašīnu, ko pats programmēja, dodot tai nosaukumu Doktor Avalanche, vairāk pievēršoties tekstu sacerēšanai un dziedāšanai. Kopš tiem laikiem viņi ar šo bungmašīnu palikuši nešķirami – tās, protams, mainījās, bet vārds palika tas pats. Tagad pat tā esot pāris datoru izskatā.
Dilana atmaskotājs
Pārējie The Sisters Of Mercy dalībnieki ir mainījušies, kam par iemeslu bijušas dažādas nesaskaņas, kuru iniciators ir pārsvarā Eldričs, bet tieši šāda nerēķināšanās ar citiem noved pie rezultāta – viņš kļuvis par ikoniskāko gotiskā roka ikonu, kura koncertu arī Rīgā jau daudzi ir gaidījuši gadiem ilgi. Viņš ir uzcēlis mīlestības templi uz melnas, melnas planētas, kas riņķo pa savu orbītu uz amfetamīna loģikas balstītā melnā, melnā pasaulē, kurā citu par gotu ikonu dēvēto Robertu Smitu padara tikai par mīlīgu spēļu lācīti un vairākumu gotiskā metāla pārstāvju par pozeriem. Papildus daudziem paša radītiem gabaliem Endrjū var nodziedāt savā drūmajā basa baritonā slaveno Boba Dilana gabalu Knockin On Heaven’s Door, kurā, šķiet parāda, ko autors patiesībā ar to domājis. Ne jau to, ko domāja Aksels Rouzs, un Avrila Lavinja ne tik.
Nenoguli interviju
Aizejot uz koncertu, grupas skanējumā kaut ko savulaik jau dzirdētu, pat veicot visai detalizētu ļoti dažādu laika periodu mūzikas izpēti, atradīs arī tie, kuri par tādiem The Sisters Of Mercy dzirdējuši tikai garāmejot. Un viņi nebūs kļūdījušies, jo šī grupa, vēl būdama underground statusā, atstājusi ietekmi uz ļoti daudziem mūziķiem, kuri vēlāk sasnieguši komerciāli krietni lielākus panākumus, un kurus Eldričs, iespējams, nevar ciest. Tieši tāpat, kā žurnālistus, it īpaši tādus, kuri noguļ sarunātās intervijas. Bet pats galvenais ir jautājums par The Sisters Of Mercy atturēšanos ierakstīt vēl kādu albumu pēc sava trešā – 1990. gada Vision Thing. No vienas puses, šī ir ļoti pareiza rīcība, jo arī daudzu citu viņu paaudzes grupu kvēlie un ikgadējie fani par labākajiem uzskata tos ierakstus, kas tapuši pašos pirmsākumos. Jo ko gan citu kā atražojumus var gaidīt no grupas, kas radusies 1977. gadā, vēl deviņdesmitajos? Tā ir tikai ierakstu kompāniju politika, ka grupai ik pēc pāris gadiem jāizdod pa jaunam albumam, ja tā joprojām gatava koncertēt?
Koncerts