Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Jānis Purviņš izveidojis latviešu skatuves deju izrādi Zalkša līgava

Otrās adventes pēcpusdienā, svētdien 4. decembrī plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības namā pirmizrādi piedzīvos Daces Micānes Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Stalta un Ievas Tālbergas deju izrāde Zalkša līgava. Teiksmaino pasaku par Baltijas jūras valdnieku Zalkti un viņa izvēlēto līgavu, jaunu zvejnieka meiteni, dzimtas godu arhaiskās kāzu un kristību tradīcijām, cilvēku attiecību sarežģītību un skaistumu, izdejos tautas deju ansamblis (TDA) _Līgo.

_Pasaka tautas deju solī«Izrāde latviešu skatuves dejas cienītājiem būs kas jauns. Izrādes tapšanā ir piedalījušies fantastiski cilvēki, katrs ar savu pieredzi un redzējumu uz mūsdienās mums visiem tik svarīgām lietām un simboliem kā latvietība, dzimtene, mājas, ģimene,» stāsta izrādes idejas un horeogrāfiju autors, TDA Līgo mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Lai gan viņš, kopā ar kolēģi Jāni Ērgli, ir veidojis jau vairāku Deju svētku lieluzvedumus, viņš teic, ka tik lielu deju izrādi veido pirmoreiz. «Man tas ir liels izaicinājums. Tam briedu diezgan ilgi. Par deju izrādi sāku domāt pagājušā gada vasarā. Skaidrs bija tas, ka vēlos izveidot pozitīvu enerģiju caurstrāvotu izrādi, un bija arī skaidrs, ka viss labais ir atrodams latviešu tautas pasakās.» Izlasot diezgan lielu latviešu tautas pasaku pūru, viņš sapratis, ka tas būs pamats. Tad arī uzrunājis libreta un mūzikas veidotājus. Zalkša līgavā iekļautas 24 dejas, tā ilgs stundu un 16 minūtes un to izdejos 60 dejotāji. «Latvijā nav plaši izplatīts jēdziens deju izrāde, taču šoreiz gribu likt akcentu tieši uz šo vārdu - izrāde, jo tas ir dramaturģiski vienots uzvedums ar tēliem un vēstījumiem. Tas ritēs bez pārtraukuma vienā daļā,» stāsta J. Purviņš, atklājot, ka izrāde iestudēta TDA Līgo jauniešu pamatsastāvam. No Līgo pulciņa nāk arī izrādē iesaistītie bērni, jo TDA Līgo nu jau ceturto sezonu darbojas bērnu studija. «Tādu izveidojām Rīgas angļu ģimnāzijā pirms trim gadiem, jo stila izjūta un dejošanas prasmes, kas nepieciešamas Līgo pulciņam, ir jāaudzina no bērnu kājas. Studijā ir aptuveni 200 bērni sākot no divu gadu vecuma. Vēl mums ir arī jauniešu studija un divas vidējās paaudzes dejotāju grupas. Viss Līgo pulciņš kopā - ap 350 dejotāju.» Būtiski, ka arī visi pedagogi nākuši no Līgo dejotāju vidus. Tā veidojas liela, skaista vienība, paskaidro J. Purviņš. Viņš ar Līgo strādā kopš 1994. gada - iesācis ar vidējo paaudzi, bet jau nākamajā gadā kļuvis par TDA Līgo vadītāju. «Pa šo laiku dejotāji ir nonākuši līdz tādām dejošanas un emocionālajām kvalitātēm, ka ir gatavi dejot tik liela apjoma darbu - deju izrādi. Mēs saprotamies no pusvārda, emocionālais strāvojums un izpratne mums ir stipri līdzīga,» atzīst J. Purviņš.Ģimene - izrādes pamatsLūgts atklāt deju izrādes libretu, viņš stāsta - trīs māsām jūras liedagā pēkšņi parādās Zalktis, kurš vienu no viņām izraudzījies par līgavu un jūras valdnieci. Protams, mājas saime nevēlas palaist meitu atpakaļ jūrā, taču viņa pati izvēlas savu ģimeni, vīru, bērnus. «Tas arī ir izrādes pamats - ģimene, saticīga dzīvošana,» horeogrāfs uzsver. Izrādē ir arī precību aina, tiks parādītas kāzu, arī kristību tradīcijas. «Šī ir tautiska izrāde gan muzikāli, gan kustībā, gan arī tērpos, taču tautas tērpus piemeklējām konkrētajai darbības videi - kāzas, kuras notiks jūras dzelmē, visas jūras radības dejos kāzu pirmo godu soli. Panāksnieku dancī piedalās ezeru vīri un upju meitas. Mistisko jūras dzelmes vidi paspilgtinājām ar Sandras Strēles veidotām maskām un dažādiem atribūtiem, piemēram, ar trīs metru gariem puškaišiem. Puškaitis ir latviešu tautas mūzikas skaņurīks - nomizota koka fragments, izpušķots ar ādas un auduma gabaliņiem, klāt pievienojot zvārguļus. Mēs esam izgatavojuši ļoti lielus, trīs metrus garus puškaišus,» stāsta J. Purviņš. Viņš priecājas, ka dejotāji tiek galā ar jauniem, neierastiem uzdevumiem - pēkšņi ir jātēlo, jāiejūtas lomā. Līdzās galvenajiem varoņiem Zalktim un viņa līgavai, ir viņas māsas un Dižie vedēji - Siļķe kažokā un Lasis, Jūras zvaigznes, Jūras zirdziņš un Medūza, Bute un Zutis.«Dāvja Stalta, Ievas Tālbergas un Ernesta Mediņa mūzika ir ļoti spēcīga. Jau klausoties pirmos uzmetumus man bija skaidrs, ka ļoti daudz jāizlasa, pirms ķerties pie horeogrāfijas. Visinteresantākais bija pētīt kāzu un kristību tradīcijas, saprast būtību - kā tas notiek, kas un kāpēc jādara? Iestudējot dejas man par to bija arī jāstāsta. Tā arī dejotāji iepazīstas ar latviešu tautas bagātību, ar dzīves ziņu,»Izrāde tapusi ar Rīgas domes kultūras departamenta, Mazās ģildes un akciju sabiedrības_ Latvijas gāze _atbalstu, kas ļāvis šūdināt jaunus tērpus. Līgo lepojas ar rūpīgi vākto tautas tērpu kolekciju, kas ir viena no lielākajām Latvijā - 32 dažādas tautas tērpu kārtas, katra vienā eksemplārā. Tā bija redzama Līgo jubilejas koncertā. «Mēs esam maza tauta. Man gribētos, lai mēs vairāk lepotos ar to, kas mums ir - ar savu valodu, dziesmu, deju un tautas tērpiem. Tur ir tik daudz krāsu un variantu, katrā pagastā savs. Ārzemēs cilvēki sajūsminās un brīnās, kā tas iespējams, ka tādai mazai tautai tas viss ir saglabājies līdz XXI gadsimtam. Mēs šeit par to pat neaizdomājamies, bet tiklīdz nokļūstam ārzemēs, esam saņēmuši aplausu vētru par to vien, ka vēl aizvien runājam latviešu valodā,» uzsver J.Purviņš  Aicinājums domātKaut arī Zalkša līgavas afiša nesludina izrāžu sēriju, plāni ar jaunuzvedumu esot lieli. «Mēs gribam stāstīt šo pasaku vēl un vēl. Pasakas mūsdienās cilvēki stāsta arvien retāk, taču tajās ir tik daudz svarīga un interesanta! Esmu bērnībā ļoti daudz lasījis pasakas. Interesanti, ka Zalkša līgavu atradu grāmatā, ko biju lasījis septiņu gadu vecumā. Katrā pasakā ir dziļa filozofiskā doma, nav tikai tas, kas ir uzrakstīts. Ceru, ka mūsu izrāde liks nedaudz padomāt,» tā J. Purviņš, piebilstot, ka deju izrāde veidota gan lieliem, gan maziem. Pašlaik ir visinteresantākais - pirmizrādes gatavošanas un gaidīšanas mirklis. Pēc tam turpināsies darbs pie nākamajiem, 2013. gada Deju svētkiem. J. Purviņa un J. Ērgļa atbildības lokā atkal ir Deju svētku lieluzvedums. Tas saucas Tēvu laipas, dejas jau atlasītas un rezultātu jau varēs lūkot Deju svētku modelēšanas koncertā Valmieras kultūras centrā nākamā gada 19. maijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja