Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Latviešu teātra zelta dziesmas popzvaigžņu interpretācijā - albumā un koncertprogrammā

Aizpagājušās nedēļas nogalē TV3 šovā tika atrasta Mūsu zelta dziesma, kas tika meklēta 10 nedēļu, – skatītāju balsojumā uzvarēja grupas Līvi kompozīcija Dzimtā valoda. Savukārt teātra mīļi savu «dārgmetāla opusu» var izvēlēties no tikko izdotā diska ar ne visai oriģinālo nosaukumu Latviešu teātra zelta dziesmas, kurā jaunu skanējumu teātra slieksnim pāri pārkāpušiem skaņdarbiem ir piešķīris Jubilejas orķestris Aigara Grāvera vadībā.

«Vienā albumā, protams, nevar atspoguļot visu, kas teātra mūzikā ir radies vairāk nekā 30 gados, – tas vienkārši nav iespējams,» par turpinājuma iespējamību netieši runā Aigars Grāvers, kuram pašam no šā diska repertuāra vislabāk patīk dziesma Alvas zaldātiņi, ko izpilda Ivo Fomins un vokālā grupa Limonāde. «Man šķiet, ka tā ir ieguvusi citādu noskaņu. Man patīk arī Ja tu man esi, kas ir kļuvusi vīrišķīgāka,» piebilst Aigars.

Jaunajā albumā Zigmara Liepiņa dziesmu no izrādes Adata izpilda Ingus Pētersons, kuram ir uzticēts vēl viens sologabals – Nē, manis nav no Sfinksas. «Kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu piedalījāmies koncertā Tautas laiks, kurā viņš izpildīja šo Jāņa Lūsēna dziesmu, es viņā klausījos, un man tā patika,» atceras Ingus Pētersons. Duetā ar Olgu Rajecku viņš «izdejo» Silvas valsi un kopā ar Daini Skuteli un Ati Auzānu ir kā trīs musketieri dziesmā Šveiks dodas kaujā.

Vēl bez pieminētajiem dziedātājiem dziesmas izpilda Liene Šomase, Andris Ērglis un Marts Kristiāns Kalniņš, godā ceļot izcilāko teātra mūzikas komponistu Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča, Ivara Vīgnera, Valta Pūces un Induļa Kalniņa radītās vērtības.

Balto jasmīnu smarža

«Mani uzrunājoša un krasi citāda ir dziesma Kerijas un Herstvuda duets ar Andri Ērgli, jo tas ir kaut kas juteklisks – to ir grūti sajust un nodziedāt tā, lai pēc tam to sajustu ne tikai tu, bet arī citi. Pārējās manis izpildītās dziesmas ir vidēji lēnas, vienīgi trio kopā ar Aiju Andrejevu un Olgu Rajecku – tas ir kaut kas nebijis. Tas koncertos aizies uz urrrā!, puiši lēks ārā no soliem un aplaudēs līdzi,» uzskata Liene Šomase. Albumā Latviešu teātra zelta dziesmas ietvertās melodijas no latviešu teātra izrādēm novembrī izskanēs koncertprogrammā ar tādu pašu nosaukumu.

Olgai Rajeckai ir savas kompozīcijas – favorītes. Piemēram, dziesma Balti jasmīni, kuru viņa izpilda kopā ar Martu Kristiānu Kalniņu. Tā ir kompozīcija no izrādes Agrā rūsa, kas ir viens no spilgtākajiem Olgas pēdējā laika teātra piedzīvojumiem. Šajā jautājumā latviešu estrādes dīvai piedzied arī Liene: «Uz šo izrādi es biju divas reizes – gan uz Anci Krauzi, gan Rudīti Būmani. Tieši dziesma Balti jasmīni bija tā, kas mani paņēma savā varā. Kad es to dzirdu, man uzreiz rodas pārdomas par izrādi. Šī dziesma jau vienreiz ir tikusi ierakstīta, taču toreiz tā nekļuva populāra – es ceru, ka šoreiz tas notiks.»

Olga Rajecka domā, ka potenciāls izlauzties no teātra sienām būs Kārļa Lāča melodijām no mūzikla Pūt, vējiņi! – režisora Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējums 11. novembrī piedzīvoja pirmizrādi Liepājas teātrī. Savukārt Aigars Grāvers par jauniem teātra hitiem runā izvairīgi: «Es neesmu redzējis visas teātra izrādes, tāpēc nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Domāju, ka jau no esošajām teātra dziesmām varētu uztaisīt vēl kādus divus trīs albumus, piemēram, izrādē Priekules Ikars ir vismaz trīs dziesmas, kuras varētu ņemt.»

Sapņi piepildās

Uz Lieni Šomasi spilgtu iespaidu ir atstājuši ārvalstīs gūtie iespaidi – izrāde Mērija Popinsa, kas pirms diviem gadiem redzēta Brodvejā. «Nevar salīdzināt ar mūsējiem iestudējumiem. Kaut arī pašmāju aktieri savā meistarībā pārāk neatpaliek, taču tā ir pavisam cita skola. Tur ir citas asinis! Viss bija līmenī, sākot ar scenogrāfiju, kas mums finansiālu apsvērumu dēļ nemaz nav iespējama tik vērienīga un kvalitatīva,» uzskata Liene.

Viņai patikusi Ditas Lūriņas muzikālā programma Sapnis par Brodveju Nacionālajā teātrī: «Tas man lika noticēt un aizdomāties, ka sapņi piepildās – ka parasta maza meitene reiz var kļūt par lielu mākslinieci. Vai viņa ir laimīga, ka viņu mīl tūkstoši, miljoni, bet, aizejot mājās, viņa ir viena?!» iespaidos dalās Lienes Šomase. Savukārt Ingum Pētersonam ir paticis Revidents Jaunajā Rīgas teātrī. «Mani piesaistīja tas, cik meistarīgi uz skatuves ir atklāta realitāte – viena lieta ir vienkārši stāstīt un rādīt patiesību, bet tā nav māksla. Ļoti smalka lieta ir parādīt ielu tā, lai tā nav iela uz skatuves,» domā Ingus Pētersons, kurš teātri apmeklē reti, jo sanāk daudz koncertēt, un, kad ir kāds brīvs vakars, gribas atpūsties un pabūt prom no publikas. «Šī lieta parasti stāv starp mani un teātri,» saka mākslinieks, kurš 14. novembrī kopā ar citiem kolēģiem būs redzams koncertā Latviešu teātra zelta dziesmas uz Kongresa nama skatuves.

Latviešu teātra zelta dziesmas

Rīgas Kongresu namā 14. un 15.XI plkst. 19
Jelgavas kultūras namā 16.XI plkst. 19
Liepājas OC Rožu zālē 17.XI plkst.19
Valmieras kultūras centrā 19.XI plkst. 19

Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 7–12

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Izstāde Eduards Kalniņš 120

Par godu leģendārā latviešu gleznotāja Eduarda Kalniņa 120. jubilejai, Galerijas Daugava paspārnē izdots vērienīgs albums, kurā reproducētas autora gleznas, fotogrāfijas no ģimenes arhīva un paša...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja