Janam Tīrsenam patīk tukšums, Marsels Prusts, pieskarties ar pieri pie auksta stikla, Deivids Bovijs, tiroliešu jodelēšana, priekšmeti sirsniņas formā. Janam Tīrsenam nepatīk, ja cilvēki lien, kur nevajag, aizbāzt caurumus, vecas mantas, spēlēt kino un ja viņam atgādina, ka viņš ir no Bretaņas. Tāda ir mūziķa iepazīšanās anketas īsā versija.
Viņš aktīvi darbojas kopš 1995. gada, izdevis astoņus albumus. 44 gadus vecā mākslinieka specializācija – neatkarīgais roks savienojumā ar akadēmisko mūziku. Skan pārāk formāli, vai ne?
Karamelizētais minimālisms
Komponista dzīve mainījās aukstā 1999. gada novembra dienā, kad kinorežisors Žans Pjērs Ženē sava asistenta mašīnā izdzirdēja Jana Tīrsena albuma Le Phare (1998) pirmo opusu Le Quartier. Ženē tajā laikā meklēja mūziku savai topošajai romantiskajai komēdijai Amēlija. Režisors un asistents klusēja un brauca tālāk. Skanot diska trešajai kompozīcijai Monochrome, viņi nolēma mainīt maršrutu un devās uz tuvāko mūzikas veikalu Virgin Megastore Parīzē, kur iegādājās visus pieejamos Jana Tīrsena albumus – ieskaitot to, kas skanēja mašīnā.
Nākamajā rītā režisors piezvanīja komponistam un piedāvāja sadarboties. Filmai Amēlija tika atlasīta mūzika no Tīrsena pirmajiem četriem diskiem, daži opusi tapa speciāli romantiskajam stāstam par Amēlijas Pulēnas piedzīvojumiem Parīzē – tās ir amizantas, trauslas, melanholiskas melodijas, valsis, fokstrots, menuets, polka. Tīrsena karamelizētais minimālisms un kraukšķīgie skaņu smalkumi pēc Amēlijas panākumiem tika celti debesīs – protams, nedaudz pārspīlēti.
Komponista iecienītāko instrumentu vidū ir mazi un lieli kastroļi, katliņi, miniatūrs pianīns, dzelzceļa vagoniņš, divritenis, vibrofons, ķemme, pogas un rakstāmmašīna. Tīrsens spēlē vijoli, harmonikas, ģitāru, klavieres, akordeonu, ksilofonu, mandolīnu, bandžo, klavesīnu, čellu un zvanus. Janam Tīrsenam patīk ne tikai rotaļlietu atsperu radītās skaņas un sausas zāles čaukstoņa, bet arī cilvēku balsis: viņš ir sadarbojies ar grupas The Divine Comedy līderi Nīlu Henonu, Noir Désir vokālistu Bertrānu Kantā, Cocteau Twins balsi Elizabeti Freizeri, dziedātāju Lizu Džermano, aktrisēm un dziedātājām Džeinu Birkinu un Natašu Reņē (bijusī Tīrsena sieva).
Kosmiskā skrējēja treniņš
Koncertzālē Palladium Rīga Jans Tīrsens ar grupu spēlēs savus populārākos opusus, jaunākā albuma Infinity kompozīcijas un vācu komponista Martina Ceihnetes projekta Kosmischer Läufer – The Secret Cosmic Music of the East German Olympic Program 1972–83 mūziku. Tā tika ierakstīta Austrumberlīnē 1972.–1983. gadā un koncertizpildījumā būs dzirdama pirmo reizi. Visticamāk, interese par Austrumvācijas mūziku Tīrsenam radās laikā, kad viņš radīja skaņu celiņu populārajai vācu traģikomēdijai Good Bye, Lenin! (2003) ar Danielu Brīlu un Čulpanu Hamatovu galvenajās lomās.
Skaņdarbu ciklam Kosmischer Läufer ir intriģējoša vēsture. 70. gadu sākumā Vācijas Demokrātiskajā Republikā Martins Ceihnete (dz. 1951) strādāja par skaņu inženieri valsts kinostudijā DEFA Drēzdenē. Tāpat kā daudzi citi Austrumvācijas jaunieši, naktīs viņš klausījās Rietumvācijas radio, kurā viņu visvairāk sajūsmināja Kraftwerk, Neu! un Cluster skaņdarbi. Klausoties šo kosmisko mūziku, Martins Ceihnete, būdams kaislīgs skrējējs, saprata, ka tās ritms un uzbūves struktūra ir ideāli piemērota atskaņošanai atlētu treniņos. Kad par viņa iecerēm uzzināja varas iestādes, jaunajam komponistam tika piedāvāta sadarbība ar VDR Olimpisko komiteju. Martinam un viņa kolēģiem tika sarūpēti daži elektroniskās mūzikas instrumenti, un viņi sāka valstiski nozīmīga projekta Kosmischer Läufer/Kosmiskais skrējējs īstenošanu. Vienpadsmit gadu slepenības apstākļos Martins Ceihnete radīja skaņu celiņu sportistu treniņiem, piemēram, vingrotājiem un daiļslidotājiem. Tā bija mūzika "iekšējai lietošanai", un Austrumvācijas atlētiem speciāli tika pasūtīti atskaņotāji Walkman. Komponēšanas un ieraksta procesā tika izmantoti gan rokmūzikas instrumenti, gan sintezatori un agrīnie datori, gan cilpošanas tehnoloģijas.
Pirms dažiem gadiem Edinburgas neatkarīgā ierakstu kompānija Unknown Capability Recordings pārliecināja komponistu beidzot izdot šo mūziku, un kopš 2013. gada firma strādā ar Martina Ceihnetes arhīvu. Iznākuši jau divi albumi, vasarā būs pieejams trešais – gan vinila platē, gan digitālajā formātā. Daļu no savas koncertprogrammas šajā turnejā Jans Tīrsens velta vācu komponista mūzikai. Vairāk par šo projektu var izlasīt www.kosmischerlaufer.com.
Jans Tīrsens
Koncertzālē Palladium 6.III plkst. 20.30
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 39