Divdesmit izcilu koncertu četrās nedēļas nogalēs Rīgā un Jūrmalā – tāds ir jaunā starptautiskā mūzikas festivāla Rīga Jūrmala piedāvājums. Vasaras festivālā uzstāsies pasaules līmeņa simfoniskie orķestri: no 19. līdz 21. jūlijam – Bavārijas Radio simfoniskais orķestris Marisa Jansona vadībā, no 16. līdz 18. augustam – Krievijas Nacionālais orķestris Mihaila Pļetņova vadībā, no 23. līdz 25. augustam – Izraēlas filharmonijas orķestris Zubina Metas vadībā, no 30. augusta līdz 1. septembrim – Londonas simfoniskais orķestris Džanandreas Nozedas vadībā.
Festivālā uzstāsies gan lielmeistari un leģendas (pianisti Rūdolfs Buhbinders un Marijs Peraija, čellists Miša Maiskis, vijolnieks Vadims Repins), gan jaunākās paaudzes talanti (pianisti Jans Liseckis, Juidzja Vana, Sondžins Čo, Mārtins Džeimss Bārtlets un Likā Debargs, čellists Edgars Moro, ģitārists Milošs Karadagličs, baritons Benjamins Apls, soprāns Jina Fana). Skanēs ne tikai simfoniskā, bet arī kamermūzika. No augstākā ranga operzvaigznēm festivālā būs dzirdams tenors Džozefs Kaleja. Biļetes uz visiem koncertiem jau ir pārdošanā Biļešu paradīzes tīklā.
Jaunā festivāla mērķis ir popularizēt Latviju kā nozīmīgu klasiskās mūzikas tūrisma galamērķi Ziemeļeiropā un piesaistīt ārzemju apmeklētājus. Festivāla Rīga Jūrmala mākslinieciskā vadība ir uzticēta slavenā Verbjē festivāla dibinātājam un vadītājam Martinam Engstremam. Zviedru speciālistam ir vairāku gadu desmitu pieredze mūzikas menedžmentā Eiropā. Viņš rīkojis koncertus, pārstāvējis daudzus ievērojamus māksliniekus, bijis viens no prominentās ierakstu kompānijas Deutsche Grammophon vadītājiem. Martina Engstrema lielākais veiksmes stāsts ir paša izlolotais Verbjē festivāls Šveices Alpos – pērn tas svinēja 25 gadu jubileju. Katru vasaru Verbjē festivālā pulcējas spilgtākie mūziķi un sniedz tādus koncertus, kādus nevar dzirdēt nekur citur.
Sarunā ar KDi Martins Engstrems stāsta, kā viņa pieredze var palīdzēt festivālam Rīga Jūrmala.
Jūsu dibinātais Verbjē festivāls pagājušajā vasarā svinēja 25 gadu jubileju. Vai esat apemierināts ar sasniegtajiem rezultātiem?
2018. gadā Verbjē festivālā esam sasnieguši labus rezultātus. Klausītāju skaita pieaugums – 16 procentu. Festivāla pasākumus apmeklēja 62 500 cilvēku. Taču šos rādītājus neuztveram kā pašsaprotamu lietu – ir sajūta, ka katru gadu viss ir jāsāk no nulles. Jāmeklē finansējums, jāpiesaista mākslinieki. 2018. gadā mums bija laba 25 gadu jubilejas programma, ieguldījām papildu līdzekļus festivāla publicitātē, par Verbjē festivāla orķestra māksliniecisko vadītāju kļuva maestro Valērijs Gergijevs. Publika novērtē mūsu festivāla īpašo gaisotni. Visi nozīmīgākie Eiropas festivāli notiek pilsētās, Verbjē festivāls līdzās Glaindbornas operas festivālam Anglijā ir lielākie, kas tiek rīkoti ārpus pilsētas. Koncerti, kalnu ainava, jauno mūziķu akadēmija, pasākumi, kuri ir pieejami bez maksas, – tas viss piesaista uzmanību Verbjē festivālam. Tas atšķiras no tā, ko piedāvā citi festivāli.
Verbjē festivālam ir vēsture un reputācija. Kāpēc jums ir sajūta, ka "katru gadu viss ir jāsāk no nulles"?
Pēdējos gados strauji samazinās publiskā sektora finansējums, kļūst mazāk arī sponsoru privātuzņēmumu. Mums ir jāpiesaista arvien vairāk līdzekļu no privātpersonām. Festivālu finansējuma struktūra ir krasi mainījusies. To mēs redzam arī Latvijā – jaunā festivāla Rīga Jūrmala norisi nodrošina privātpersonas. Tas ir vērojams visā Eiropā – korporatīvo sponsoru aktivitāte samazinās, taču pieaug privātmecenātu un dažādu ģimenes fondu loma. Tie ir fondi, kas atbalsta kultūru un mākslu, jaunos talantus, izglītības un attīstības projektus u. c.
Verbjē festivāla budžets 2018. gadā bija 10,3 miljoni Šveices franku (11,7 miljoni eiro). Mums ir četri ieņēmumu avoti – biļešu pārdošana, publiskā sektora finansējums, privātpersonu un korporatīvo sponsoru atbalsts.
Latvija var būt laimīga, ka latviešu izcelsmes uzņēmējs un mecenāts Pjotrs Avens ir nolēmis kļūt par festivāla Rīga Jūrmala virzītājspēku. Viņš ļoti nopietni izturas pret šo projektu un kaislīgi tic, ka tam ir jāpiesaista starptautiska auditorija. Rīgai un Jūrmalai ir jābūt pamanītai visā pasaulē. Pjotrs Avens ir festivāla fonda priekšsēdētājs, viņš ir piesaistījis projektam savus partnerus un draugus, kuri tajā iegulda savus līdzekļus. Šī ir unikāla situācija – parasti par festivāla virzītājspēku kļūst kāds mākslinieks vai kultūras jomas personība, taču festivāla Rīga Jūrmala gadījumā tas ir biznesa pasaules cilvēks.
Kādu jūs redzat festivāla Rīga Jūrmala nākotni?
Esmu zviedrs un nedaudz pazīstu šo reģionu. Pirmo reizi viesojos Jūrmalā 1978. gadā. Rīga ir vēsturiski un kulturāli ļoti būtiska Eiropas pilsēta, un es ceru, ka daudzi ārzemnieki, pateicoties festivālam, atklās sev gan Rīgu, gan Jūrmalu. Cilvēki visā pasaulē aktīvi ceļo speciāli uz kultūras pasākumiem. Viņi ir gatavi doties uz koncertiem un festivāliem pilsētās, kurās līdz šim nekad nav bijuši. Tā ir liela mūzikas un mākslas cienītāju kopiena. Viņi seko saviem iemīļotākajiem māksliniekiem vai arī izmanto mūziku kā galveno iemeslu doties kādā kultūras ceļojumā. Mums ir jāpiesaista viņu uzmanība.
Pašlaik Eiropā ir vērojams mūzikas festivālu bums. Katrā pilsētā ir savs festivāls. Rīgai un Jūrmalai ir nepieciešams spilgts, pārliecinošs un starptautiski atpazīstams festivāls. Zinu, ka Latvijā notiek daudz festivālu, taču tie pārsvarā ir domāti vietējai auditorijai. Mūsu uzdevums ir piesaistīt pietiekami daudz apmeklētāju no ārzemēm.
Kā to var panākt?
Mums ir atvēlēts labs budžets izcilas programmas veidošanai – 2019. gada vasarā Rīgā un Jūrmalā viesosies četri lieliski orķestri un daudz ievērojamu solistu. Kopumā notiks divdesmit koncertu. Mums ir ļoti labs piedāvājums, kas ir prasmīgi jāpasniedz auditorijai. Festivāla mākslinieciskajai komandai ir atbilstoša profesionāla pieredze. Man šajā darbā palīdz producents Migels Estebans, ar kuru kopā esam izveidojuši Verbjē festivālu. Mums ir jāpārliecinās, ka informācija par festivālu Rīga Jūrmala sasniedz potenciālo auditoriju pasaulē.
Biļešu cenām ir jābūt pieejamām arī Latvijas klausītājiem. Rīgā koncerti notiks Latvijas Nacionālajā operā, Jūrmalā – Dzintaru koncertzāles Lielajā un Mazajā zālē. Vasaras festivāli vienmēr piedāvā citu atmosfēru nekā koncerti, kuri skan skan sezonas garumā. Piemēram, ASV visi lielākie festivāli – Tenglvudas, Espenas, Ravinijas festivāls – notiek brīvdabas koncertzālēs, kuras ir līdzīgas Dzintaru koncertzālei. Lielie simfoniskie orķestri ir pieraduši spēlēt šādos akustiskajos apstākļos.
Kāpēc, jūsuprāt, klasiskās mūzikas cienītāji no Rietumeiropas varētu izvēlēties festivālu Rīga Jūrmala, nevis, piemēram, Zalcburgas festivālu?
Šis nav pretstatījums "Rīga Jūrmala vai Zalcburga". Tie, kuri dod priekšroku Zalcburgai, turpinās braukt uz Zalcburgu. Mūsu mērķis ir paziņot, ka arī Rīgā un Jūrmalā turpmāk būs šis vērienīgais ikgadējais vasaras notikums. Mūzikas cienītāji var izvēlēties sev piemērotu nedēļas nogali. Rīga un Jūrmala ir viegli sasniedzams galamērķis no jebkuras vietas Eiropā. Šeit ir laba aviosatiksme un tūrisma infrastruktūra. Taču daudzi cilvēki Rietumos joprojām neko nezina par Baltijas valstīm, kaut gan tās ir tepat aiz stūra. Šeit ir tik daudz ko redzēt un dzirdēt. Vēstījums, kuru nododam pasaulei, – izmantojiet festivālu kā ieganstu, lai atbrauktu uz Rīgu un Jūrmalu, pavadiet šeit dažas dienas, palūkojieties, kas te notiek.
Tādējādi festivāli veicina vietējās tūrisma nozares attīstību.
Noteikti – festivāla apmeklētāji nakšņo viesnīcās, ēd restorānos un tērē šeit naudu. To pierāda gan Verbjē, gan daudzu citu festivālu pieredze. Verbjē festivāla piemērs ir diezgan ekstrēms. Mēs esam izveidojuši festivālu kalnu ciematā, kurā vasaras sezonā valdīja tukšums, – Verbjē ir slēpošanas kūrorts. Vasarā to gandrīz neviens neapmeklēja. Cilvēki tur nenakšņoja, neēda restorānos, tikai rīkoja piknikus. Mūsu festivāls kļuva par reģiona ekonomiskās attīstības dzinuli – to pierāda vairāki pētījumi. Reģions ir ieinteresēts, lai festivāls būtu veiksmīgs. Mēs esam pārvērtuši Verbjē par vasaras galamērķi.
Katram festivālam ir sava specifika. Festivālu Rīga Jūrmala nevajadzētu salīdzināt ar Zalcburgas, Edinburgas un Ēksanprovansas festivālu. Ceram, ka šis jaunais festivāls palīdzēs starptautiskai auditorijai atklāt sev Rīgu un Jūrmalu. Es vēlētos uzsvērt vārdu "atklājums". Festivālam Rīga Jūrmala ir visas izredzes kļūt par prestižu, ievērības cienīgu pasākumu. Eiropā notiek daudz festivālu, daudz kamermūzikas festivālu, taču nav daudz festivālu, kuri var atļauties uzaicināt vairākus pasaules līmeņa simfoniskos orķestrus. Katra nedēļas nogale festivālā Rīgas Jūrmala būs veltīta kādam lielam orķestrim, un simfoniskos koncertus papildinās kamermūzikas koncerti.
Jau pašā pirmajā festivālā Rīga Jūrmala šovasar dzirdēsim daudz zvaigžņu. Šķiet, jums nav problēmu piesaistīt labākos solistus. Arī Verbjē festivālā katru vasaru uzstājas spožākie mūziķi.
Tagad Verbjē festivālam ir laba reputācija, taču pirmsākumos neviens par šādu vietu neko nezināja. Mūziķi taču neslēpo! Viņiem ir bail kaut ko salauzt un sevi traumēt, tāpēc viņi neaizraujas ar ziemas sporta veidiem. Verbjē vārds viņiem neko neizteica. Nokļūt Verbjē joprojām nav tik viegli: tuvumā nav lidostas, pašā ciematā nav koncertzāles. Viesnīcas gan ir kļuvušas daudz labākas. Kad nodibinājām festivālu, izmantojām visus savus kontaktus, lai pārliecinātu māksliniekus atbraukt: "Pamēģiniet! Ja jums patiks, mēs jūs gaidīsim atkal nākamajā vasarā. Dodiet mums lūdzu iespēju!" Tas arī ir noticis – mūziķi mums noticējuši. Viņi šeit atgriežas atkal un atkal.
Parasti mūziķi ierodas festivālā uz divām dienām un pēc koncerta uzreiz dodas prom. Verbjē festivālā daudzi vēlas uzkavēties. Piemēram, pianists Jevgeņijs Kisins katru vasaru šeit pavada divas nedēļas, viņš atbrauc kopā ar ģimeni. Viņš vienmēr dzīvo vienā un tajā pašā kalnu mājiņā un jūtas kā mājās. Katru vasaru šeit ierodas pianisti Juidzja Vana un Daniils Trifonovs. Viņi satiekas, sadraudzējas, pavada laiku kopā, sarunājas, dodas pārgājienos un uzstājas kopā. Daži solisti sniedz meistarklases, katru vasaru mums ir jauno mūziķu akadēmija.
Mums ir izveidojušās ciešas attiecības ar mūziķiem – tā ir saliedēta draugu un kolēģu kopiena. Viņi šeit bieži uzstājas kopā dažādos kameransambļos – nekur citur nekas tāds neatkārtojas, tas ir iespējams tikai Verbjē. Tas ir unikāli. Gadiem ejot, man ir izdevies izveidot uzticības pilnas attiecības ar māksliniekiem – viņi tic, ka es nenostādīšu viņus neērtā situācijā. Tāpēc Verbjē viņi sniedz tādus koncertus un tādās kombinācijās, kādas nevar dzirdēt nekur citur.
Ar ko šovasar iepriecināsiet Verbjē festivāla apmeklētājus?
Divdesmit sestais Verbjē festivāls notiks no 18. jūlija līdz 3. augustam. Programma ir izziņota, tajā ir 60 koncertu un viena opera koncertizpildījumā. Tā būs Riharda Štrausa Sieviete bez ēnas – dziedās Nīna Stemme, Matiass Gērne un Brendons Džovanovičs, pie Verbjē festivāla orķestra pults stāsies Valērijs Gergijevs.
Verbjē festivālā jūs neuzņemat simfoniskos orķestrus no ārzemēm, jums ir savs orķestris.
Jā, mums ir pat trīs orķestri, tajos spēlē jaunie mūziķi no visas pasaules. Verbjē festivāla orķestri veido mūziķi vecumā no 18 līdz 28 gadiem. Verbjē festivāla kamerorķestrī spēlē lielā orķestra labākie mākslinieki. Vēl mums ir jauniešu orķestris, kura dalībnieku vecums ir 15–18 gadu. Jaunie mūziķi šajos orķestros var spēlēt trīs gadus – ja viņi labi uzvedas, protams.
Vēl viena Verbjē festivāla īpašība – mūziķi uzstājas ar īpašām programmām, kuras neskan citur.
Jā, katra koncerta programma izveidota speciāli mūsu festivālam. Tā ir bijis vienmēr. Es neaicinu māksliniekus, kuri visur spēlē vienu un to pašu. Mēs piedāvājam dažādas negaidītas solistu kombinācijas, tāpēc katru gadu varam nodrošināt klausītājiem aizraujošus pārsteigumus.
Kā plānojat attīstīt Verbjē festivālu?
Es vēlētos padarīt programmu daudzpusīgāku, iekļaut tajā teātri un moderno deju. Šie žanri bija pārstāvēti Verbjē festivāla pirmajā desmitgadē, taču pēc tam dažādu iemeslu dēļ pazuda no programmas. Mēs varētu vēl daudz ko darīt, taču esam ierobežoti telpu ziņā. Lielie festivāla koncerti notiek zālē, kas patiesībā nav koncertzāle, kamermūzika skan baznīcā.
Vai jums ir kāds sapnis, kuru jūs vēlētos īstenot Verbjē?
Uzbūvēt koncertzāli. Dabūt to gatavu Verbjē ir sarežģītāk nekā Rīgā. Verbjē atrodas 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Nekur Eiropā nav koncertzāles tik augstu kalnos. Cilvēku pieplūdumam Verbjē ir sezonāls raksturs, ciemats ir pilns ziemā un vasarā. Citos mēnešos apmeklētāju nav. Lai pamatotu koncertzāles būvniecības nepieciešamību un investīcijas tajā, ir vajadzīgs detalizēts biznesa plāns un idejas, ko darīt ar šo koncertzāli rudenī un pavasarī. Šveicē šādas lietas tiek risinātas ļoti lēni.
Ceru, ka ilgtermiņā mums izdosies īstenot šo ieceri. Koncertzāles visur kļūst par apkārtējās teritorijas attīstības dzinuli – gan radoši, gan ekonomiski, tās uzlādē pilsētu un reģionu ar jaunu enerģiju. Rīgā arī ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, kurā var uzstāties simfoniskie orķestri, – tā veicinās interesi par klasisko mūziku, palīdzēs realizēt mākslinieciskus plānus un būs noderīga visai sabiedrībai.
Informācija: riga-jurmala.com
