Loks zīmīgi saslēdzas, jo pasaulslavenā stīgu kvarteta Artemis pirmā vijole Vineta Sareika, kura tikko bija koncertmeistare īpaši sapulcētajā Rīgas festivāla orķestrī koncertā Dzimuši Rīgā, būs soliste Antonio Vivaldi populāro vijoļkoncertu cikla Gadalaiki atskaņojumā Senās mūzikas festivāla naksnīgajā izskaņā Rundāles pils dārzā 12. jūlijā plkst. 22 (ar Andri Veismani pie orķestra Sinfonietta Rīga diriģenta pults).
Festivāls, kas ar mūziku, krāšņiem senlaicīgiem tērpiem un pat barokālu uguņošanu piedāvā mūsdienu cilvēkam iespēju iejusties viduslaiku, renesanses un baroka laikmetu gaisotnē, piedzīvojis gan spožu piedzimšanu, kad to uz profesionāla entuziasma pamatiem kopā ar saviem draugiem rīkoja izdevniecības Musica Baltica vadītāja Solvita Sējāne un muzikologs Boriss Avramecs, gan pagurumu, kad ritējumā iestājās pauze. Kopš festivāls atradis pajumti SIA Latvijas koncerti, koncertorganizācijas vadītājs Guntars Ķirsis aizrāvies ar uzdevumu "arī senajā mūzikā vienmēr atrast ko jaunu". Tieši šādi jaunumi bija jau nedēļas sākumā piedzīvotie iestudējumi – XVI gadsimtā Livonijā, Latvijas teritorijā dzīvojušā garīdznieka, politiķa, dzejnieka, mūziķa un alvas lējēja Burkarda Valdisa līdzība Pazudušais dēls un Antonio Vivaldi opera Orlando furioso (Saniknotais Orlando), kurā titulvaroņa dusmas virtuozi izdziedāja kontrtenors Sergejs Jēgers.
Burātājs ar arfu
Festivāla notikums, kuru es pati gaidu visvairāk, ir britu arfista un diriģenta Endrū Lorensa-Kinga atgriešanās Senās mūzikas festivālā 11. jūlijā Lielajā ģildē plkst. 20. Visā pasaulē pieprasītais senās mūzikas interprets nevairās sadarboties ar mūsdienu instrumentu spēlētājiem, jo uzskata, ka "skaņas modelis piedzimst galvā". Nu jau atkārtotā sadarbībā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga viņš atskaņos britu baroka komponista Henrija Pērsela mūzikas programmu Priestera triumfa deja – fragmentus no masku izrādēm, operām un dejām, kuras, tāpat kā pirmajā tikšanās reizē 2011. gadā izpildīs baroka dejotājs Stīvens Pleijers, kurš pieprot arī ģitāras un lautas spēli. Steidzoties izmantot iespēju piedzīvot Lorensa-Kinga un Pleijera viesošanos, vien atgādināšu, ka Endrū Lorenss-Kings iestudējis baroka operas, oratorijas un kamermūziku Milānas La Scala, Sidnejas un Tokijas operas teātros, Berlīnes filharmonijā, Vīnes koncertzālē, Ņujorkas Kārnegija zālē, Maskavas filharmonijā un Mehiko Palacio de Bellas Artes.
Viņa arfas spēle novērtēta ar Grammy (2011. gadā kategorijā Labākais ansambļa mūziķis). Endrū Lorenss-Kings ir Rietumaustrālijas Universitātes Pērtā vecākais viespētnieks, Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolas senlaiku arfas profesors, pasniedzējs Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā, taču tas netraucē viņam būt arī sertificētam Karaliskās burāšanas asociācijas okeāna braukšanas meistaram. Dzīvojot Gērnsijas salā, citādi nemaz neesot iespējams, jo tur jahta ir nevis miljonāru izklaides atribūts, bet gan ikdienas braucamrīks – kaut vai lai dotos papusdienot restorāniņā kādā no kaimiņsalām, mūziķis stāstīja intervijā Dienai.
Brīnumpuķes Rundāles pilī
Vakars izsmalcināti intīmā gaisotnē kopā ar klavesīnisti Ievu Salieti un traversflautas virtuozi Doroteju Oberlingeri no Vācijas uzrunās vācu un itāļu baroka programmā Mazajā Mežotnes pilī 11. jūlijā plkst. 20. Savukārt sestdien, 12. jūlijā, Rundāles pilī gaidāma mūzikas pārpilnība visai brīvdienai. To Baltajā zālē plkst. 13 sāks arvien pieprasītais koncertuzvedums bērniem. Šoreiz tiks izspēlēta pasaka Karaļa dārznieks un brīnumpuķe, kurā galvenie varoņi, pārvarot dažādus šķēršļus, meklēs brīnumpuķi. Kontrtenors Sergejs Jēgers jau pielaiko iespaidīgo Zvaigžņu karaļa mantiju, karaliene būs mūsu Operas soliste Andžella Goba, karaļa dārznieks – jaunais tenors Dainis Skutelis. Iesaistīsies arī koris Collegium Choro Musici Riga, senās mūzikas ansamblis Māra Kupča vadībā un Bauskas pils seno deju grupa Galms.
Pieaugušie savas muzikālās baudas turpat Baltajā zālē var sākt plkst. 16 ar Sergeja Jēgera, traversflautistes Dorotejas Oberlingeres un Collegium Musicum Riga kopīgo programmu diriģenta un klavesīnista Māra Kupča vadībā. Pēc tam pils Zelta zālē (plkst. 18), klausoties itāļu mūziku baroka ansambļa Barosica sniegumā, varēs iemalkot dzirkstošo vīnu Zonin Prosecco, jo Senās mūzikas festivālu jubilejā sveic koncertu cikls Vīns un mūzika.
Baltajā zālē plkst. 20 uzstāsies izcili un pie mums vēl nedzirdēti senās mūzikas interpreti no Čehijas – ansamblis Collegium 1704 un tā pastāvīgais solists, jaunas un vīrišķīgi maigas baritona balss īpašnieks Tomāšs Krāls. Lai gan ansamblim vēl nav pat desmit gadu, tas jau paspējis iegūt plašu starptautisku atzinību, uzstāties izvēlīgajā Lucernas festivālā un nopelnīt mūzikas žurnāla Gramophone nomināciju Gada labākais baroka mūzikas ieraksts. Viesu programmā līdzās Vivaldi, Hendeļa un Baha opusiem skanēs čehu baroka mūzikas lielmeistara Jana Dismasa Zelenkas Pirmā pravieša Jeremijas raududziesma – oda cilvēka balss daiļumam.
Senās mūzikas festivāls
Rīgā, Mazajā Mežotnes pilī un Rundālē līdz 12.VII
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 7–30
Programma www.smf.lv