Marina Vladi: nenožēloju nevienu sekundi

» Ar Vicocki tā bijusi «gan šausmīga, gan skaista».«Izrāde ir ļoti pieticīga nav nekādu dūmu un triku,» uzsver Marina Vladi, kuras grācijā, bet vēl vairāk - dvēselē (aktrise atbildēs žurnālistiem ir neviltoti atklāta) arī 74 gadu vecumā nav grūti atpazīt neticami daiļo un skaidro mežameitu no filmas Burve (1956). Kad viņa pēc četriem gadiem pirmoreiz ieradās Krievijā, viņu sagaidījis vesels pūlis ar blondām «burvēm». «Man uz vaigiem bija neskaitāmas lūpu krāsas pēdas. Es nezināju, ka mani Krievijā tā mīl,» teica aktrise. Seansa apmeklētājiem vēlreiz no pašas Marinas Vladi mutes tika abu mākslinieku iepazīšanās stāsts. Arī Visockis viņu bija redzējis filmā Burve un, pirmoreiz satiekot, teicis: «Es jau jūs sen mīlu. Jūs būsit mana sieva.» Uz Marinas Vladi iebildumu, ka viņa gan viņu nemīl, dziedātājs pašsaprotami noteicis: «Nekas - iemīlēsit.»Vaicāta, vai kādreiz nav nožēlojusi, ka pašas veiksmīgā aktrises karjera ir Visocka slavas aizēnota, Vladi nevilcinādamās teica: «Es nenožēloju ne sekundi.» Viņa ir pateicīga liktenim, ka izglābusi viņam dzīvību (vārda tiešā nozīmē) un «palīdzējusi dzīvot 12 gadu».Mediju pārstāvji bija brīdināti neuzdot vairāk jautājumu par filmu Visockis. Paldies, ka dzīvs.«Esmu izmisusi, jo daudzi jaunie skatītāji nu šādu sev atklās dižo mākslinieku un neparasto cilvēku, bet no viņa tēla vairs nekad netiks notraukts zemiskais aptraipījums. Īpaši liels rūgtums un riebums pārņem tāpēc, ka drausmās nekrietnības iniciators bijis viņa dēls, kurš ne tikai nenolasīja savā veikumā noziegumu, apgrēcību, bet arī lepojas un lielās ar to, ka ticamības vārdā izmantojis Visocka pēcnāves masku. Apzinos, ka, godinot piemiņu par Volodju, mans pienākums ir visiem, kuri viņu mīlējuši, izstāstīt nesagrozītu patiesību,» teikts Vladi komentārā medijiem.Patlaban Vladi raksta savu desmito grāmatu. Vienā no jaunākajām - pārdzīvojumi pie auto notriektā, komā gulošā dēla gultas no brīža, kad ārsti teikuši, ka viņš nekad nepamodīsies, līdz brīdim, kad tomēr noticis citādi. Vladi raksta ne «tikai» par personīgiem pārdzīvojumiem, piemēram, tapusi arī karavīru dienasgrāmatās balstīta grāmata par Afganistānas karu.