Publicitātes foto

Attēls no Edmunda Freiberga Kolmāras "Comedie de l'Est" teātrī iestudētās izrādes "Tēvocis Vaņa".1/3

Pirmais latviešu režisors uz Francijas profesionālā teātra skatuves

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

15 komentāri

4. jūlijs, 2012, 17:09

Wellington

Hi,Graag wil ik studio JUX aelmendan als fur free designer. Wij zijn een merk dat alleen duurzame keuzes maakt: we maken mode in een van de vijf armste landen ter wereld, Nepal. Van duurzame materialen zoals biologisch katoen, bamboe, recyclede pet flessen etc. Uiteraard geen bont, dat is voor ons het ergste wat er aan materialen is!Veel succes met jullie super goede initiatief!Groet,Carlien

Atbildēt
0
0

4. jūlijs, 2012, 17:09

Samia

You left something out. It takes a lot of guts to VISIBLY lead an oranoizgtian with thousands of livelihoods attached to it. Real people, their families, their futures are impacted by what you do. It's easy to be the gutsy leader you describe on paper, on a blog, in a motivational speech. But in front of people who count on you to do the right thing, now that takes guts.

Atbildēt
0
0

20. jūnijs, 2012, 16:43

latvietis

mums vajadzetu lepoties jau vien ar to, ka Nacionālā teātra režisoru aicina iestudēt lugu Parīzē.

Atbildēt
1
0

21. jūnijs, 2012, 8:06

latviete

Nevis Parīzē, bet Kolmārā! Atšķirība starp Parīzi un Kolmāru ir apmēram tāda pati, kā starp Rīgu un Daugavpili, ja vien Latvijā kaut cik iespējams uzsvērt arī vienas valsts iedzīvotāju etniskās atšķirības. Kolmāra ir Elzasā, vācvalodīgajā Francijas daļā (kur, protams, visi runā lieliskā franču valodā tāpat kā Bretaņā un Francijas basku un katalaņu zemēs), kura Francijai pievienota visvēlāk par visām zemēm, ja nemaldos Luija XIV laikā 17. gs., vēlāk, protams, vācieši to mēģināja atgūt, kas viņiem arī izdevās franču-prūšu kara rezultātā, pēc tam - atkal franči to dabūja atpakaļ utt. Elzasas galvspilsēta ir Strasbūra (Strasburga - ar īpaši ģermānisku nosaukumu), kurā, starp citu, ir dzimis dižākais vācu dzejnieks Gēte. Runājot par Elzasu, frankofiliem vienmēr jāuzmanās, jo var gadīties, ka jūsmojot par izsmalcināto franču kultūru, šajā gadījumā viņi patiesībā jūsmo par ģermāņu kultūru.

20. jūnijs, 2012, 9:20

teātra kritiķe

Izcili!!!

Atbildēt
1
0

20. jūnijs, 2012, 9:14

kaut kas

Kaut kas dumjš jau tajā ir - kāpēc Čehovs? Vai tur kādam pieleks, ka latviešiem ir sava dramaturģija?

Atbildēt
0
2

20. jūnijs, 2012, 10:21

w

Čehovs tāpēc, ka izcila dramaturģija ar smalki un niansēti veidotiem raksturiem. tā ir klasika un ne velti. palasiet Čehovu, sapratīsiet. Čehovs ir interesants jebkur pasaulē, un tie, kas iestudē, automātiski nekļūst par krieviem.

20. jūnijs, 2012, 2:47

Francophon-zs

Var priecāties par Edmundu Freibergu (visu cieņu šim ļoti talantīgajam Latviešu teātra Cilvēkam !), taču tikai pilnīgs nejēga [lai neņem ļaunā rakstītājs (-a)] var rakstā apcerēt franču "lielo sajūsmu" LATVIEŠU režisoram. Ja krievu luga (pat Antona Čehova, bet ne Raiņa vai Blaumaņa), tad viņiem Freibergs ir "le russe" labākajā gadījumā un ar "latviesu teātra panākumiem" tam nav nekāda sakara (vismaz franču acīs). Protams, var teikt - Kolmāras teātrī (otra lielākā Elzasas pilsēta aiz visiem zināmās Strazburgas (StrazBūras?!). Bet tādā gadījumā der paskaidrot ar ko Elzasa atšķiras no pārējās Francijas un kas ir elzasieši...

Atbildēt
2
1

20. jūnijs, 2012, 11:45

anna

Tiešām der - paskaidro, lūdzu!

19. jūnijs, 2012, 20:56

Edmundam:)

Brīnišķīga ziņa! :))))

Atbildēt
4
0

19. jūnijs, 2012, 20:24

meli?

Kādā ziņā meli? Vai domājat, ka savulaik tik ļoti reklamētais Dailes teātra režisors Arnis Ozols, viņš arī tūrisma firmas "Impro" ekskursiju vadītājs uz Franciju un allaž pozicionēts kā viens no lielākajiem frankofīliem Latvijā, bija režisors Francijas profesionālajā teātrī vēl pirms Freiberga? Jo tolaik vienmēr un visur uzsvēra, ka, sak, Arnis Ozols strādājot kaut kādā Parīzes teātrī, lai arī neprecizējot, tieši kurā un ko viņš tur iestudē. Tagad gan sen vairs nekas par viņu nav dzirdēts. Dailes teātrī viņa iestudējumi bija gaužām nebaudāmi - atliek vien atcerēties klišeju un t.s. "citātu" krāvumu "Kamēliju dāmā" vai "Figaro kāzās" kaut kad 2001.-2002. gadā.