"Man tika dota brīvība satura veidošanā," uzsver A. Žabicka un uzskaita dažu sarunu tēmas – veselības nevienlīdzība, slimību stigmatizācija, pilsētvides ietekme uz veselību. Sarunu centrā ir cilvēks un viņa attiecības ar sevi, vidi, laiku, telpu un sociālpolitisko struktūru, kā arī veselība, ko mēs izdzīvojam. Lielākā daļa sarunu jau ir notikušas, un tās var noklausīties Medicīnas vēstures muzeja Facebook kontā. Savukārt šodien plkst. 18.00 šeit tiešsaistē notiks pēdējā no cikla sarunām Kā izstāstīt neizstāstāmo? Vientulība un māksla.
A. Žabicka uzsver, ka ciklā jau identificētas ļoti dažādas problēmas, kas Latvijā ir saistītas ar veselības aprūpi. "Visās sarunās esam arī runājuši par nākotni – kas jādara, kas jāmaina. Tā ir vīzija par virzību. Piemēram, sarunā, kuras centrā bija pilsētvides jautājumi, sasaistot to ar veselību, rezumējums ir vienkāršs – ne tikai mediķi šajā kontekstā ir klātesoši. Jautājums ir daudz plašāks. Viens – problēmas iezīmēšana, otrs – plašais skatījums, kad risinājumā piedalās daudz spēlētāju. Kāds būs nākotnes scenārijs?" skaidro sociālantropoloģe.