"Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām. Tai ir divi mērķi - aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairojot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai un veicinot kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to stratēģijām un prioritātēm," atgādina KM valsts sekretāre Dace Vilsone, paužot gandarījumu par plašo Latvijas pilsētu pārstāvniecību šā gada atlasē.
Pašvaldību pieteikumus starptautiska ekspertu komisija 12 locekļu sastāvā vērtē šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteikto. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā 4 gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.
Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka 2008. gadā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. Otrajai atlases kārtai tika virzītas Rīga, Liepāja un Cēsis. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām - Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā. Šogad kāda no deviņām Latvijas pilsētām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Latvijai iegūs jau otro reizi.