Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsējiem, glābējiem Arnim Hofmanim (29), Didzim Rimšānam (25) un Kasparam Kriņickim (34) ir visas tiesības tā teikt, jo tieši viņi ir tie, kas metas ledainā āliņģī, ja bļitkotājs par zemledus makšķernieku ir pārvērties burtiskā nozīmē.
Šajā ziemā noslīkuši jau četri cilvēki. Janvāra pirmajās dienā, kad valdīja atkusnis, Buļļupē noslīka divi zemledus makšķernieki. Noslīkušos vienu pēc otra no ūdens izvilka ar dienas starpību. «Atkusnis, ledus kūst, mēs velkam ārā nolīkušo, bet turpat blakus vienaldzīgi noskatās pārējie makšķernieki. «Ek,» viņi nosaka, «šitie jau pa ledu staigāt nemācēja.» Tas ir absurds! Viņiem liekas, ka viņi zina, kā staigāt pa ledu, bet tas ir naivi, jo apakšā var būt sapuvis baļķis, straume, trauslāka ledus kārta. Mēs katru gadu vērojam vienu un to pašu ainu: ledus izkusis, ūdenslīdēji nevar uz tā uzkāpt, krīt cauri, bet makšķernieki sēž.»
«Pirms trim gadiem saņēmām izsaukumu: ledū ielūzis zemledus makšķernieks. Aizbraucām, skatāmies, neviena nav. Paskatījāmies ar binokli: kā tad, sēž, dreb un turpina makšķerēt. Ejot līdz viņam, es četras reizes ielūzu. Vīrs, slapjš līdz vīlei, kratās no aukstuma, bet saka: es nekur neiešu, man tepat labi. Teicu: tu netiksi atpakaļ, velc glābšanas vesti vai mēs tevi vedīsim ar varu. Cilvēku rīcība ir neaptverama,» atklāj Arnis.
Puiši ir tie, kas velk laukā arī tos cilvēkus, kuriem palīdzēt vairs nevar. Arnis stāsta: «Kronvalda parkā, netālu no Puškina pieminekļa, puikas ziemā spēlēja bumbu. Blakus ir kanāls, kura malās bija bieza ledus kārta, bet vidus atkusis. Bumba pārlidoja pāri kanālam, un viens puika skrēja pakaļ, ielūza, pakļuva zem ledus, un viss. Zāģējām āliņģus, meklējām. Zem ledus orientāciju zaudē pat profesionāls ūdenslīdējs. Viņš paiet desmit metrus un vairs nesaprot, kur atrodas, bet izlauzt ledu virs sevis, kaut vai tas būtu tikai 5 cm biezs, nav iespējams. Ja virve atraisās vai pazūd vasarā, nav tik traki, ūdenslīdējs uzpeld, bet ziemā viņš no ūdens vairs laukā netiek.» Starp citu, ar savu dzīvību glābēji regulāri riskē par aptuveni 300 latiem mēnesī.
Ja akurāt nevar iztikt bez tik ekstrēmām izpriecām kā bļitkošana, glābēji iesaka vismaz nodrošināties pret nelaimi un apgādāties ar «kaķa nagiem», kas izskatās līdzīgi lecamauklām ar īleniem galos. «Ikvienam makšķerniekam vajadzētu ņemt līdzi ledus irbuļus, ko dēvē par «kaķa nagiem». Vajadzības gadījumā tie palīdz izkļūt no ūdens. Vienkārša lieta, ko var nopirkt ikvienā makšķernieku veikalā, bet glābj dzīvību. Ielūstot ledū, lielākā problēma ir tā, ka nav pie kā pieķerties, bet saviem spēkiem cilvēks laukā netiek. Ja īlenu nav, arī cerību izglābties tikpat kā nav. Nereti cilvēks noslīkst vietā, kur ūdens ir līdz krūtīm, jo sāk kārpīties un nosalst pusstundas laikā,» saka Kaspars Kriņickis.