Pēc sakāves maijā notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās lielākais opozīcijas spēks Leiboristu partija izraugās jaunu vadītāju. Līdzšinējais partijas līderis, savulaik par britu politikas uzlecošo zvaigzni un potenciālo premjeru uzskatītais Eds Milibends atkāpās no sava posteņa, jo jau otrajās vēlēšanās pēc kārtas nespēja aizvest leiboristus līdz uzvarai. Centriski kreisais politiskais spēks abas reizes piekāpās Deivida Kemerona vadītajai Konservatīvajai partijai. Leiboristu partija, kas februārī atzīmēja 115.dibināšanas gadadienu, pēdējo reizi Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja pirms desmit gadiem.
Sākotnēji reti kurš analītiķis šaubījās, ka Milibenda atbrīvoto leiboristu līdera krēslu pēc partijas iekšējā balsojuma ieņems kāds no trim centriski noskaņotajiem parlamenta deputātiem - Iveta Kūpere, Endijs Bērnems vai Liza Kendala. Tomēr aptaujas rāda, ka par Leiboristu partijas nākamo vadītāju, kurš kļūs zināms 12.septembrī, ļoti iespējams, tiks izraudzīts sociālists Džeremijs Korbins. Viņa kandidatūru izvirzīja grupa leiboristu deputātu ar domu, lai "paplašinātu izvēli". Iepriekš mazpazīstamais politiķis, kurš ir parlamenta loceklis jau vairāk nekā 30 gadu, īsā laikā kļuvis populārs Leiboristu partijas biedru un atbalstītāju vidū, paužot nereti radikālas idejas. Partiju kontrolējošā centristu nometne brīdina, ka Korbina kļūšana par leiboristu līderi pārvilktu svītru politiskā spēka cerībām vēl kādreiz uzvarēt vēlēšanās.
Pēc zaudējuma parlamenta vēlēšanās līdzšinējam leiboristu līderim Milibendam tika pārmests, ka viņš partiju centies padarīt kreisāku un uzņēmējiem nedraudzīgāku, bet britu mediji viņu izsmejoši iesauca par Sarkano Edu. 66 gadus vecais Korbins ir vēl "sarkanāks" un aizstāv vēl kreisākas idejas, tāpēc daudzus pārsteigusi viņa izvirzīšanās vadībā sacensībā uz Leiboristu partijas vadītāja vietu. Korbina uzvara nozīmētu krasu ideoloģisko pagriezienu vienam no lielākajiem (gandrīz 300 tūkstoši biedru) un ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem Eiropā.
Korbins nav strādājis nevienā no leiboristu valdībām, nedz arī darbojies "ēnu kabinetā" (lielākās opozīcijas partijas veidota alternatīvā valdība, kuras pienākums ir kritizēt īstās valdības politiku un lēmumus, kā arī piedāvāt savu programmu). Nesen intervijā laikrakstam The Guardian viņš ar lepnumu atzina: "Es nekad neesmu ieņēmis nevienu oficiālu amatu."
Korbins sevi dēvē par "pieticīgo deputātu". Pa pilsētu viņš cenšas pārvietoties ar velosipēdu, jo politiķim nav auto. Uz darbu parlamentā vai oficiāliem pasākumiem Korbins gandrīz nekad neierodas uzvalkā un kaklasaitē. Parasti viņš izvēlas ikdienišķu apģērbu, piemēram, tvīda žaketi, reizēm uzliekot galvā arī Ļeņina stila naģeni.
Korbins uzskata, ka jārada "radikāli atšķirīga starptautiskā politika", kas balstītos uz "politiskiem, nevis militāriem risinājumiem". Viņš regulāri kritizē NATO, jo uzskata, ka alianses paplašināšanās Austrumeiropas virzienā nostādījusi Rietumus pret Krieviju. "NATO centieni ielenkt Krieviju ir viens no lielākajiem mūsdienu draudiem,» viņu citē International Business Times. Viņaprāt, NATO un Eiropas Savienība izprovocēja militāro konfliktu Ukrainā. Korbins aicina Rietumus sadarboties ar Krieviju. "Kas ir drošība? Vai drošība ir spēja bombardēt, sakropļot, nogalināt, iznīcināt, vai arī drošība ir spēja sadarboties ar citiem un veicināt cieņas pilnu kopā pastāvēšanu?" pagājušajā mēnesī viņš sacīja sarunā ar Kremļa propagandas kanālu RT, kas, viņaprāt, pasaules norises atspoguļojot "daudz objektīvāk" par Rietumu medijiem. Pazīstamā amerikāņu vēsturniece un žurnāliste Anna Eplbauma norāda, ka Korbins ir viens no tā saucamajiem Kremlim "noderīgajiem idiotiem" jeb Rietumu politiķiem, kas atbalsta Krievijas ārpolitisko kursu.
Visu rakstu par iespējamo kursa maiņu Lielbritānijas politikā lasiet žurnāla Sestdiena 11.septembra numurā!